Beigas mērenības politikai
Par 290 Irānas parlamenta locekļu vietām cīnīsies vairāk nekā 7000 kandidātu. Tos, kas balotējas vēlēšanās, izraudzījās īpaša institūcija – Aizbildņu padome. To vada garīdznieki, kuri atskaitās valsts garīgajam līderim un faktiskajam vadītājam ajatollam Alī Hāmeneī. Padome par kandidēšanai nepiemērotiem atzinusi vairāk nekā 9000 no kopumā 16 tūkstošiem cilvēku, kuri vēlējās startēt parlamenta vēlēšanās. Diskvalificēto vidū bija arī 90 pašreizējie likumdevēji, atsaucoties uz Irānas Iekšlietu ministriju, vēsta Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība.
Tik masveidīga potenciālo kandidātu diskvalifikācija neesot pieredzēta kopš 1979. gada islāma revolūcijas, kad valstī nodibināja teokrātisku varas sistēmu. Dalībai vēlēšanās nepielaisto vidū vairākums ir tā dēvētie reformisti un mērenie, kuri vēlas lielāku brīvību Irānā un atbalsta aktīvāku valsts sadarbību ar pārējo pasauli.
Ajatollas A. Hāmeneī sabiedrotie ir nodrošinājuši, ka kandidātu vidū dominē fundamentālisti, tādējādi ierobežojot balsstiesīgo pilsoņu izvēli starp stingrā kursa piekritējiem un mazāk zināmiem konservatīvajiem, kuri ir lojāli režīmam.
"Būtībā tas nozīmē, ka vēlēšanās nebūs sacensības. Stingrā kursa piekritēji vēlas sev iegūt prezidenta amatu. Tas pieliks punktu mērenības politikai vismaz uz desmit nākamajiem gadiem, ja ne vēl ilgāk," kāda vārdā neminēta irāņu amatpersona sacīja ziņu aģentūrai Reuters.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 21. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Ezis