Viņš savā vietā iecēla bijušo parlamenta priekšsēdētāju Kasimu Žomartu Tokajevu, kurš izmantoja sev piešķirtās pilnvaras un izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas. Viņš pats tajās pārliecinoši uzvarēs, bet pagaidām nav skaidrs, cik liela teikšana būs jaunajam prezidentam.
Saglabās ietekmi
Nazarbajevs pēc teritorijas lielākajā Centrālāzijas valstī valdīja kopš neatkarības iegūšanas 1991. gadā. Viņš pārliecinoši uzvarēja piecās līdz šim notikušajās Kazahstānas prezidenta vēlēšanās, taču tās, vērtējot pēc Rietumu standartiem, nav uzskatāmas par demokrātiskām, brīvām vai godīgām. Piemēram, 2011. gada vēlēšanās viņš ieguva 96%, bet 2015. gadā pat 98% balsu.
Cilvēktiesību aizstāvji N. Nazarbajevu ir apsūdzējuši oponentu apklusināšanā. "Varasiestādes konsekventi ir marginalizējušas vai ieslodzījušas vadošos opozīcijas politiķus. Lielākie mediji atrodas valdības kontrolē vai pieder valdībai draudzīgiem uzņēmējiem. Vārda un pulcēšanās brīvība ir ierobežota, bet korupcija ir endēmiska," norāda nevalstiskā organizācija Freedom House.
Liela daļa no 18 miljoniem Kazahstānas iedzīvotāju nav pieredzējuši citu valsts līderi, tāpēc daudzus šokēja 78 gadus vecā Nazarbajeva 19. marta paziņojums par atteikšanos no varas. Maijā, uzstājoties ekonomikas forumā valsts galvaspilsētā, kas dažas dienas pēc viņa atkāpšanās tika pārdēvēta no Astanas par Nursultanu, Nazarbajavs piesauca nepieciešamību pēc pārmaiņām valstī, raksta Euractiv.com.
Lai gan formāli Nazarbajevs vairs neieņem valsts vadītāja amatu, viņš arī turpmāk saglabās lielu ietekmi pār notiekošo Kazahstānā. Par "nācijas tēvu" pasludinātais Nazarbajevs joprojām būs valdošās partijas Nur Otan priekšsēdētājs un līdz mūža galam turpinās vadīt ietekmīgo nacionālās drošības padomi, bet viņa vecākā meita Dariga Nazarbajeva ir iecelta par parlamenta spīkeri, kas tiek uzskatīts par otro ietekmīgāko amatu pēc prezidenta.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 7. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!