Tikmēr Francija uzņēmusies koordinēt starptautisko palīdzību un prezidents Emanuels Makrons svētdien rīkoja pasaules lielvaru konferenci, kurā aicināja sniegt palīdzību krīzes nomocītajai valstij.
Protesti ielās
Pēc tam, kad šoks, kas piemeklēja galvaspilsētu pēc sprādziena, norima, Libānas iedzīvotājus pārņēma dusmas, jo daudzi uzskata, ka tieši politiķu un atbildīgo iestāžu korumpētība un neizdarība ir vainojama pie otrdienas sprādziena, ko izraisīja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.
Kā ziņo Reuters, jau pirmajās protestu dienās neapmierinātie iedzīvotāji sadūrās ar policiju un valsts drošības spēkiem, kuri nemieru apspiešanā pielietoja asaru gāzi. Sestdien protestētāji, kuru skaits turpina pieaugt, kliedzot "Revolūcija!", nogāza barikādes, kas bija paredzētas, lai aizsargātu parlamentu, un daļa pat pamanījās uz vairākām stundām ieņemt Ārlietu ministrijas ēku. The New York Times vēsta, ka ministrijas ēku pārņemšanā iesaistījās dažas atvaļinātas militārpersonas. "Mēs aicinām visus sāpju pilnos libāniešus iziet ielās, lai pieprasītu visas korupcijas izmeklēšanu," sacīja atvaļinātais virsnieks Sami Rammahs, uzsverot, ka nemieri ir vērsti pret sistēmu, kas iznīcinājusi valsti. Citi protestētāji pamanījušies iekļūt arī Ekonomikas un Enerģētikas ministriju ēkās. Libānas Sarkanais Krusts sestdien ziņoja, ka protestētāju un policijas sadursmēs Beirūtā ievainots vismaz 130 cilvēku.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 10. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!