Analītiķi uzskata, ka ilgtermiņā šis solis nenesīs labumu ne ASV, ne Izraēlai, bet var vēl vairāk saasināt situāciju Tuvajos Austrumos.
Savukārt globālā mērogā tas var radīt precedentu, lai agresīvi režīmi mēģinātu leģitimizēt teritoriju atņemšanu citām valstīm.
Okupēja un anektēja
Golānas augstienes ir aptuveni 1200 kvadrātkilometru liela auglīga teritorija, kas atrodas starp Izraēlas ziemeļaustrumiem un Sīrijas dienvidrietumiem. Izraēla okupēja augstienes Sešu dienu kara laikā 1967. gada jūnijā, bet 1973. gadā izraēlieši izjauca Sīrijas bruņoto spēku mēģinājumu atgūt teritoriju. 1974. gadā Izraēla un Sīrija vienojās izveidot aptuveni 70 kilometru garu demilitarizēto zonu, ko kontrolē ANO miera uzturētāji. Tomēr starp abām kaimiņvalstīm joprojām formāli turpinās karš.
1981. gadā Izraēlas parlaments apstiprināja likumu, ar ko ebreju valsts faktiski anektēja Golānas augstienes, bet starptautiskā sabiedrība līdz šim nekad nebija atzinusi šo lēmumu.
ANO Drošības padome (DP) pieņēma rezolūciju, kurā teikts, ka "Izraēlas lēmumam uzspiest savus likumus, jurisdikciju un pārvaldi Sīrijas Golānas augstienēm nav likumīga spēka starptautiski", raksta The New York Times.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 26. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams
melnais humors
Dostojevskis > Melnaishumors