Jau vairāk nekā pusgadu esat pavadījusi izglītības un zinātnes jeb par sportu atbildīgās ministres amatā. Kādu jūs redzat sporta vietu ministrijā, un vai dažbrīd tas nepaliek pastarīša statusā?
Droši vien ne jau velti ministrijas nosaukumā ir vārdi "izglītība un zinātne", tomēr es teiktu, ka sports nekad neļauj sevi atstāt pastarīša lomā. Daudzi pēdējie notikumi tieši rāda, ka sports savu lomu ieņem ļoti skaidri. Skatoties no izglītības un zinātnes politikas aspekta, kas ir stāsts par bērniem un jauniešiem, mēs nekādi nevaram runāt par to, ka sportam būtu maza loma. Es pat teiktu, ka tā ir ļoti liela un valdības rīcības plānā uzliktais sporta politikas mērķu uzsvars, kuros akcentēti bērni un jaunieši, kā arī sporta administrēšanas pārskatīšana, to labi parāda.
Vai, stājoties amatā, apzinājāties šo sporta ministres statusu un tas nebaidīja?
Stājoties amatā, es arī domāju, ka mums izglītības sistēma ir labāka, nekā uzskatu tagad, to ieraugot pilnā daudzšķautnībā. Tomēr tā ir visās ministrijās, kad iedziļināmies un ieraugām pilno ainu. Manuprāt, ļoti svarīgi, ka politiķis spēj pieņemt politiskus lēmumus un redzēt bildi, kādai tai vajadzētu būt, un tad pieaicina nozares ekspertus un cilvēkus, kuri vislabāk zina, kā nonākt pie vajadzīgajiem rezultātiem. Ar šo īpašību es esmu apveltīta un man patīk, ka piesaistīti cilvēki, kuri saprot, kā darbam vislabāk jābūt organizētam. Šobrīd politiskais uzstādījums ir pievērsties bērnu un jaunatnes fiziskajai aktivitātei, lai viņi fiziski aktīvi būtu visu turpmāko dzīvi, nevis radītu izdevumus veselības pusē. Otrs punkts ir precīzi atbalstīt augstu sasniegumu sportu, saprotot, kā līdz tam nonākt jau no jaunatnes vecuma, bet trešā daļa ir sports kā valstiskās identitātes, lepnuma sadaļa un ekonomiskais spektrs jeb lielie pasākumi, kurus Latvija realizē kā valsts, – sporta notikumi, kas mums nes budžeta ieņēmumus.
Ienākot ministrijā, bija kādas steidzami risināmas sporta tēmas?
Pirmais, ko mums izdevās paveikt, bija ļoti skaidri palielināt budžetu. Notika politikas maiņa, ka sportam tiek iezīmēts finansējums – līdz šim mūžīgi vajadzēja lūgt, lai Finanšu ministrija mums no kaut kurienes piešķir. Vēl ne pietiekami, bet redzu, ka īpaši bērniem un jauniešiem finansējums ļoti mērķtiecīgi tiek virzīts caur Izglītības un zinātnes ministriju. Savukārt otrs, es teiktu, būtiskākais, bija pagriezt domāšanu, uzliekot akcentu uz politikas veidošanu – bērnu un jauniešu fiziskās aktivitātes kā pamats visam.
Vai Izglītības un zinātnes ministrija ir īstā, kurā būtu jāatrodas sporta nozarei?
Par to vienmēr var diskutēt. Ja nodalām atsevišķi bērnus un jauniešus, noteikti jā, ja runājam par sportu kā ekonomisku aktivitāti, jau tagad notiek pārmaiņas, lai lielie sporta notikumi ietu caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kas atrodas Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Tas ir pareizais virziens, meklējot metodiku, kā veikt aprēķinus, lai redzētu, kādi no veiktajām investīcijām būs ienākumi.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze augusta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!