Esi atgriezies Latvijā pēc sezonas Zviedrijā. Kā atpūties, noslēdzoties sezonai?
Šobrīd tiešām tikai atpūšos, neko daudz nedaru, taču var gadīties, ka atkal jāaizbrauc uz Zviedriju – dažādas tikšanās, apspriedes, domājot par nākotni. Atpūtas laikā vienmēr cenšos uzturēt fizisko formu, tomēr vecums jau ir diezgan pieklājīgs un atgādina par sevi. Cenšos daudz staigāt un sevi nodarbināt fiziski, bet arī izmantoju laiku, lai pamakšķerētu. Tas man ir hobijs. Arī mazbērni atbrauc ciemos.
Kā nonāci Hofors komandā Zviedrijā, kur esi aizvadījis nu jau divas sezonas?
Pirms tam piecus gadus nostrādāju Krievijā. Dzīvoju Piemaskavā un strādāju hokeja attīstības centrā, kas bija nesen atvērts. Tur galvenokārt notika individuālais darbs ar hokejistiem – gan Jaunatnes hokeja līgas (MHL), gan hokeja skolas spēlētājiem. Daudz individuāli strādāju ar Stupino Kapitan jauniešiem. Tomēr gribējās kaut ko jaunu, izmēģināt spēkus kādā citā vietā un ampluā. Tā nu sanāca, ka mans sens draugs un arī partneris laukumā Aleksandrs Semjonovs uzaicināja uz Zviedriju. Projekts tieši tikko bija uzsācis savu darbību.
Tā ir jauna komanda?
Jā, pilnīgi jauns klubs, jauna organizācija, viss tika sākts no nulles. Tikko pabeidzām savu otro sezonu. Darbojamies, redzēsim, kā būs tālāk.
Ja jau pilnīgi jauns projekts, tad neesat zviedru junioru hokeja augstākajā līmenī?
Nē, protams, nē! Spēlējam pirmajā divīzijā, kas skaitās trešais līmenis pēc spēka. Līdzīgi, kā tas ir citur, lai tiktu līgu augstāk, šajā turnīrā jāuzvar. Iepriekšējā sezonā pēdējās spēlēs izšķīrās, kura komanda uzvarēs un tiks augstāk. Mums kaut kur nepaveicās, kaut kas nesanāca un palikām trešie.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!