Ko tev nozīmē šī vieta?
Šīs ir manas mājas. Jāņa Daliņa stadionā es jau no mazotnes aizvadu lielāko daļu sava treniņu procesa. Iepriekš vecajā stadionā, un tagad arī atjaunotajā. Šeit ir laba infrastruktūra, kur man ir praktiski viss nepieciešamais, lai kvalitatīvi sagatavotos sacensībām. Tepat netālu arī peldbaseins un svaru zālīte. Stadionam apkārt mežs ar savām taciņām, turpat aiz tā plūst Gauja. Tas viss kopā rada īpašu vidi.
Sacensībās mājās arī kājas kustas ātrāk?
Arī startēt šeit man ir vispatīkamāk, par ko liecina tas, ka šeit esmu izskrējusi daudzus savus labākos rezultātus. Šeit ir emocijas, šeit labi jūtu atbalstu no tuvajiem, no ģimenes, atbrauc arī mani lielākie līdzjutēji ome un opis. Šeit esam tādā kā meža ielokā, kas veido ļoti specifisku vidi. Kādreiz tas aiztur vēju, bet gadās arī, ka tas tieši padara stadionu ļoti vējainu. Pēdējos gados diemžēl vairs nesanāk Valmierā startēt tik bieži kā agrāk, jo arvien biežāk ir nepieciešamība un arī iespējas braukt startēt uz ārzemēm. Tas ir svarīgi, lai gūtu pieredzi, lai sajustu to vidi un konkurenci. Konkurence ir nepieciešama arī labāka rezultāta sasniegšanai, lai progresētu un ietu uz priekšu. Mājās starti sanāk retāk, taču šī iemesla dēļ par katru no tiem arī jūtu lielāku prieku.
Treniņu procesā izmanto arī apkārt esošās meža takas?
Noteikti. Sezonas gaitā mazāk, jo sacensību režīmā pamatā ir treniņi stadionā, bet ārpus sezonas vai ziemas un sagatavošanās periodā mēs bieži skrienam šeit pat apkārt, daudz izmantojam kalniņus un pauguriņus, lai stiprinātu kājas. Ja par pašu stadionu, tad segums ir diezgan ātrs. Rekonstrukcijas laikā trenējāmies skolas stadionā, kas ir jūtami mīkstāks, un, atgriežoties šeit, jau atjaunotajā stadionā, ķermenis sākumā pat nesaprata, kas notiek. Kājas ātrāk piedzenas. Segums ir cietāks, taču ātrāks. Tāds ir nepieciešams, gatavojoties laba līmeņa sacensībām.
Cik nozīmīgs tev kā jaunās paaudzes sportistei ir Jāņa Daliņa vārds? Viņa panākumi tomēr pamatā saistās ar pagājušā gadsimta pirmo pusi.
Es teiktu, ka aura ir jūtama. Man šī vieta asociējas tieši ar šo cilvēku un ar viņa sasniegumiem. Labi zinu viņa stāstu, ieguldīto darbu, un sasniegtais rezultāts ir fenomenāls. Esot šeit ikdienā, tas palīdz apzināties, cik daudz prasa ceļš uz virsotnēm. Katru gadu novembrī Jāņa Daliņa dzimšanas dienā Valmierā notiek piemiņas skrējiens, kurā jau no agras bērnības esmu piedalījusies. Tas Valmieras sportistiem, manuprāt, ir ļoti spēcīgs stimuls būt šeit, trenēties viņam par godu nosauktajā stadionā. Ne tikai stadionā, arī viņa vārdā nosauktā iela ir ļoti piemērota skriešanas treniņiem. Tas viss kopā ar Daliņa vārdu rada patīkamas emocijas.
Domāju, ka tev tuvāka saikne varētu būt ar nesenāku olimpisko izcilnieku no Valmieras Māri Štrombergu.
Es pat tā īsti ar viņu šeit neesmu satikusies un biežāk sanāk redzēt viņa tēti. Zinu, protams, kas viņš ir un ko sasniedzis. Ja nemaldos, viņš arī šajās dienās ir Latvijā. Valmiera vispār ir sportiska pilsēta. Vienubrīd tā sevi arī definēja par Latvijas sporta galvaspilsētu! Starp valmieriešiem ir jūtama kopības sajūta. Kad ieguvu 2023. gadā Latvijas gada sportistes balvu, saņēmu arī daudz patīkamu un mīļu vārdu no citiem mūsu pilsētas atlētiem. Arī tādiem, ar kuriem iepriekš pat īpaši nebiju komunicējusi. Tas bija pārsteigums. Mākam priecāties ne tikai par saviem, bet arī citu sasniegumiem.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!