TREKA STAIERIS – LABĀKAIS ŠOSEJĀ
Riteņbraukšana vienmēr bijis Latvijā iecienīts sporta veids. Jau 1912. gada olimpiskajās spēlēs Stokholmā Andrejs Apsītis piedalījās 320 kilometru grupas braucienā, finišu sasniedzot pēc vairāk nekā 12 stundu ilgas mīšanās, bet pirmās brīvvalsts laikā tradīciju turpināja treka riteņbraucēji. "Pirms un pēc Otrā pasaules kara treks viennozīmīgi bija populārākais riteņbraukšanas veids Latvijā. Interesants pasākums, turklāt iedomājieties, kādi bija Latvijas ceļi," stāsta Igo Japiņš, uzskaitot, ka tolaik bija Marsa velotreks, Senču sila treks Baltezerā, vēlāk ovāli parādījās arī Ventspilī un Liepājā. "Tāpat vecajās grāmatās esmu lasījis, ka, braucot uz sacensībām Pēterburgā, vīri piestājuši patrenēties Valmieras trekā."
1947. gadā Mežaparkā notika pirmās PSRS meistarsacīkstes 100 un 200 kilometru grupas braucienos, uz šo pasākumu līdzjutēju straumēm plūstot gluži kā uz Dziesmu svētkiem. Tolaik riteņbraukšanas slavenības Latvijā bija Alberts Džarcāns un Voldemārs Lassi. Tieši ap to laiku pie sporta veida debesīm parādījās jauna zvaigzne, Čiekurkalna zēnam Harijam Japiņam 16 gadu vecumā kļūstot par uzvarētāju republikas sacensībās gan krosā, gan šosejā, gan trekā. "Viņš bija džeks ar labu veselību, varēja distancē izlikties pilnībā," tēvu atceras Igo Japiņš. "Skaidrs, ka riteņbraukšana viņam bija gēnos, un tas arī nesa rezultātu. Tāpat viņam piemita izcila uzvaras griba – vēlme būt labākajam." 1952. gadā Harijs Japiņš devās uz Helsinku olimpiskajām spēlēm, bet PSRS treka komandā palika rezervista statusā, savukārt 1955. gadā, neskatoties uz to, ka specializējās trekā, svinēja uzvaru vēsturē pirmajā Baltijas daudzdienu velobraucienā šosejas riteņbraukšanā. "Trekā ir sprinteri un staieri jeb īso distanču un garāko distanču, sākot no četriem kilometriem, veicēji. Tā kā viņš bija staieris, treka specializācija nebija ļoti tālu no šosejas riteņbraukšanas. Lai trekā labi brauktu, vajag trenēties arī uz šosejas, savukārt šosejas riteņbraucējiem treniņi trekā palīdz izkopt ātruma īpašības," Igo Japiņš skaidro, ka šoseja un treks ir ļoti saistīti. Harijs Japiņš vienmēr bijis aktīvs cilvēks un 1960. gadā, jau pēc sportista karjeras, esot kā skatītājs apmeklējis Romas olimpiskās spēles. "Tas ir diezgan mistiski, jo tajos laikos tā uz ārzemēm nelaida, bet partijā viņš nekad neiestājās," brīnās dēls.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!