"Skolas laikā aizvadu sešus treniņus nedēļā, bet vasarā piecus. Skola un mākslas vingrošana ir visa mana dzīve, sports reizē ir arī mans vienīgais hobijs.
Ja sāc trenēties no agras bērnības, lokanību uztrenēt nav grūti. Kad kāds cilvēks man prasa parādīt, cik esmu lokana, parasti uztaisu tiltiņu atmuguriski. To iemācījos ļoti agrā vecumā.
Mīļākā vingrošanas disciplīna man ir aplis, jo vienkārši tā pašlaik vislabāk izdodas.
Man ļoti patīk, ka, nodarbojoties ar sportu, nepieciešams ievērot režīmu, turklāt tiek attīstīts viss ķermenis. Lai kļūtu par labu vingrotāju, vajadzīga lokanība, jābūt spēcīgām pēdām un labai tehnikai.
Mans līdz šim lielākais panākums ir iekļūšana Latvijas junioru izlasē. Vēlos aizbraukt uz Eiropas čempionātu, kas ir tuvākais mērķis. Sapņoju arī par lielākiem mērķiem, bet tos sasniegt būs nedaudz grūtāk. Ticu, ka Latvijā var izaugt labas mākslas vingrotājas.
Uz pirmo treniņu mamma mani aizveda četru gadu vecumā un man uzreiz iepatikās. Mākslas vingrošana ir vienīgais sporta veids, ar ko esmu nodarbojusies, tas palīdz sevi uzturēt lieliskā sportiskā formā."
Visu stāstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!