Spēlēja ar dvēseli

VIENKĀRŠS UN BEZBAILĪGS

Leģendārais hokejists izauga Juglā, Tramplīna ielā. Tā kā tolaik bērnu komandu Latvijā bija ļoti maz, kad jaunietis tika aizvests uz Daugavas stadionā esošo RVR specializēto hokeja skolu, sākotnēji vajadzēja spēlēt pie gadu un divus gadus vecākiem puišiem treneru Kārļa Roņa un Jāņa Kupča pakļautībā. "Tēvam bija vecais zaporožecs, un ar to viņš Viktoru vadāja uz treniņiem. Visu brīvo laiku mēs pavadījām Daugavas stadionā – nācām ātrāk pirms treniņiem un gājām vēlāk prom," atminas Hatuļeva ilggadējs draugs Aivars Meisters. Viņš stāsta, ka kolēģis jau tad augumā bijis masīvs, bet laukumā nav licies diži pārāks pār pārējiem. "Viktors izcēlās ar savu vienkāršību, viņš ne no kā nebaidījās, viņam nebija viltību. Viņš vairāk bija spēlētājs ar dvēseli, sirsnīgs. Meistarība parādījās vēlāk, kad notika straujš progress." Zīmīgi, ka daļu bērnības Juglā pavadīja un RVR skolā trenējās arī vēlāk leģendārais uzbrucējs Helmuts Balderis, tomēr viņš no jaunatnes vecuma Hatuļevu neatminas. "Mēs dzīvojām blakus – es daudzstāvu mājā, viņš privātmājā," stāsta Balderis, paužot, ka pirmoreiz Hatuļevu saticis jau Rīgas Dinamo meistarkomandā. "Tehnika viņam bija, spēcīgs metiens, arī slidošanas prasme nebija švaka, liels augums, masīvs."

Sākotnēji Hatuļevs spēlēja kā uzbrucējs, un tieši laikā, kad viņš bija junioru vecumā, pirmās divas reizes notika tobrīd vēl neoficiālais pasaules U20 čempionāts. Pirmajā turnīrā 1973. un 1974. gada mijā Ļeņingradā ar deviņiem (3 + 6) punktiem Hatuļevs kļuva par čempionāta otro rezultatīvāko spēlētāju. Gadu vēlāk sacensības jau notika ASV un Kanādā un PSRS izlase izcīnīja otro zeltu, bet Hatuļevu nosauca par čempionāta labāko uzbrucēju. "Mums bija jābūt vislabākajiem, galvastiesu pārākiem," Balderis stāsta, cik lielas iespējas tolaik Latvijas hokejistiem bija tikt PSRS izlasē. Viņš pats 1971. gadā bija triumfējis Eiropas U19 čempionātā. Tajā par labāko aizsargu nosauca somu Peku Rautakallio, kurš daudzas desmitgades vēlāk trenēja atjaunoto Rīgas Dinamo komandu.