SPARTAKA GLĀBĒJS
Raimonds Karnītis ir dzīvojis dažādos Rīgas rajonos. Tomēr uzskatāms par Pārdaugavas zēnu. Bērnība pavadīta Atgāzenes stacijas rajonā, kur mācības noritēja 45. pamatskolā. Skola ar labām tradīcijām un prestižu, viņa klasē mācījās arī vēlākā rakstniece Dagnija Zigmonte. Raimonda pirmā aizraušanās bija futbols. Puikas, paņēmuši līdzi ēdamos sainīšus, skrēja pa vairākiem Rīgas futbola laukumiem. Reizēm mazie futbolisti vakaros nogurumu remdējuši Drāmas teātrī, tuvāk lielajai lustrai (otrā balkona līmenī), skatoties izrādes. Viesturdārzā tenisa kortos Raimonds kopā ar brāli Gunāru piestrādāja par bumbiņu padevēju. Visam sekoja līdzi, mājās atdarināja, bet vecākiem līdzekļu, lai nopirktu tenisa raketes, nebija. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāatklāj, ka vēlākajos gados Karnītis iekļuva Latvijas labāko tenisistu pirmajā trīsdesmitniekā un viņam pat piedāvāts pāriet uz šo sporta veidu. Tomēr nedz tenisu, nedz arī futbolu tā īsti iemīlēt neizdevās. Un tad pienāca liktenīgā diena. 1945. gadā viņš aizgāja līdzi draugam uz basketbola meistarsacīkstēm. Nejaušs gadījums kļuva par pagrieziena punktu jaunieša dzīvē. Nācās glābt Spartaka komandu, jo nebija atnācis piektais spēlētājs, un tā Raimonds, pabijis laukumā, malā iet vairs negribēja. Lai kļūtu labāks, vajadzēja trenēties arī individuāli. Šāda iespēja bija sporta biedrības Daugava zālē Vingrotāju ielā, bet tikai vēlās nakts stundās no vienpadsmitiem līdz vieniem pēc pusnakts. Paši puiši izlūdzās gan iespēju tikt pie bumbas, gan zālē trenēties. Treneris Augusts Raubēns ievēroja puiša talantu. Likumsakarīgi, ka jaunais censonis tika iekļauts jaunatnes izlasē, jau dienēdams armijā sasniedza pieaugušo izlasi, bet pēc labākā spēlētāja balvas saņemšanas astoņu pilsētu turnīrā Harkivā pavērās ceļš arī uz PSRS izlasi. Tās kandidātu sarakstā viņš atradās četrus gadus, piedalījās arī pārbaudes spēlēs, tomēr Karnītim nepatika tā laika izlases stratēģija, kur valdīja "skrien un ātrāk met" taktika. Aizbraukšana uz 1952. gada Helsinku olimpiskajām spēlēm gan varētu būt bijusi reāla, tomēr armijas komandai viņu vajadzēja PSRS Bruņoto spēku meistarsacīkstēs, tāpēc Raimonds nesaņēma atļauju doties uz izlases noslēdzošo treniņnometni. Helsinkos sudraba komandā bija cits Latvijas basketbolists Maigonis Valdmanis.
DZĪVOKLIM ATTEIKT NEVAR
1956. gadā Karnītis saņēma PSRS Tautu spartakiādes zelta medaļu. Viens no viņa laikabiedriem, izcilais āķa metiena pratējs Jānis Ostrouhs apbrīnoja Raimonda apskaužamās māņu kustības, spēles izpratni, zibenīgo orientēšanās spēju un momentālu pretinieka kļūdu izmantošanu. Taktiskā, stratēģiskā un radošā
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze decembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!