NO MAZIEM MIESTIEM – KOSMOSĀ
Pēdējo gadu Superlīgas projekta neveiksmīgās turbulences iespaidā esmu nonācis pie secinājumiem, cik ļoti pareiza, visām iesaistītajām pusēm vērtīga un futbola attīstībai kopumā vitāli nepieciešama ir esošā eirokausu sistēma. Varbūt aisberga redzamā daļa ir tikai klubi, kas reāli spēlē eirokausos un saņem par to naudu, bet plašākā mērogā eirokausu sistēma sakņojas daudz dziļāk un ietekmē krietni plašāku futbola sabiedrību. Daļa no pašreizējās kontinentālā futbola ekosistēmas maģijas ir tajā, ka arī mazs klubs no savas valsts zemākajām līgām var izlauzties un iekļūt elites līmeņa starptautiskās sacensībās. Reāls piemērs tam nav jāmeklē nekur tālu – Latvijas izlases uzbrucēja Vladislava Gutkovska pārstāvētā Čenstohovas Rakow vēl pirms sešiem gadiem spēlēja Polijas trešajā līgā, bet nupat maijā kļuva par Polijas čempioni un gatavojas debijai UEFA Čempionu līgā. Iepriekšējās divās sezonās Rakow aizkļuva līdz kvalifikācijas play-off kārtai UEFA Eiropas Konferences līgā. Turklāt arī tādi mazi klubi spēj sagatavot pasaules līmeņa futbolistus. Krištianu Ronaldu karjeru sāka Madeiras vienībā Funchal. Tajā pašā Rakow, kad tas vēl spēlēja valsts zemākajās līgās, savas prasmes jaunatnes sistēmā slīpēja otrs spēlēm bagātākais futbolists Polijas izlases vēsturē Jakubs Blaščikovskis. Šie futbolisti pusaudža gados mazos klubos varēja tikai sapņot par vislielākajiem mērķiem. Tos sasniegt palīdzēja arī fakts, ka nacionālo izlašu un klubu sacensībās gūto peļņu daļēji novirza tautas sporta līmeņa (grassroots) un jaunatnes futbola segmentiem visā Eiropā.
Tāds ir Eiropas futbola modelis: visaptveroša piramīda sakņojas atvērtā sacensību sistēmā un finanšu redistribūcijā visiem piramīdas līmeņiem. Cilvēki, kuri futbolu uzlūko no izteikti merkantila skatu punkta, redz iespējas tūlīt un tagad nosmelt tikai saldo krējumu. Bet bez piena jauns krējums neveidosies.
Vai Ronaldu, Blaščikovskis un vēl virkne citu futbolistu visā Eiropā būtu sasnieguši savas virsotnes, ja futbola ģenerētie līdzekļi nebūtu pieejami attīstībai arī maziem klubiem? Nacionālie un starptautiskie jauniešu turnīri tiek līdzfinansēti no komerciāli ienesīgo turnīru peļņas, un tas sekmējis jaunatnes akadēmiju attīstību reģionos, kuros bez palīdzības no futbola ģimenes nebūtu ne tik labas infrastruktūras, ne tik kvalificētu treneru, ne starptautiska līmeņa futbolista sagatavošanas prasībām atbilstošu sadzīves apstākļu pusaudžiem.
Vai Kristers Tobers no Rucavas varētu kļūt par profesionālu futbolistu, ja blakus Liepājā nebūtu futbola infrastruktūras? Vai brāļi Jānis un Dāvis Ikaunieki būtu sasnieguši to, ko ar savu darbu un treneru atbalstu paveikuši, ja Liepājā nebūtu internāta, kas spēj uzņemt talantīgus pusaudžus no mazākām pilsētām? Neatbildami jautājumi, bet pavisam noteikti finansiāls atbalsts mūsu klubiem palīdz sasniegt gala produktu – vietējie puiši par profesionāliem futbolistiem kļūst sistēmas rezultātā, nevis nejaušības pēc un izņēmuma gadījumos.
VISAS SABIEDRĪBAS SPORTA VEIDS
Šogad un nākamgad Eiropas jauniešu čempionāti notiks tādās valstīs kā Kipra, Igaunija, Lietuva, Malta un Rumānija. UEFA vēlas futbola svētkus atvest pie visu valstu iedzīvotājiem, uzdāvināt viņiem pasaules līmeņa sapņu tuvumu. Līdztekus jauniešu iedvesmošanai sacensības nāk komplektā ar infrastruktūras uzlabošanu ilgtermiņam. Ļoti ceru, ka šādi futbola svētki iespējami drīz varēs notikt arī Latvijā.
Sportiskā principa ievērošana ļauj elitārajās sacensībās ik gadu piedalīties tieši tām komandām, kas konkrētajā brīdī ir spēcīgākas un labākas. Šī principa sargāšanai un saglabāšanai būtu jābūt jebkuras sporta organizācijas mērķim. Lai gan pēdējās desmitgadēs būtiski palielinājusies biznesa cilvēku ietekme klubu futbolā, vairāki piemēri apliecina, ka fani nepieļauj kluba un līgu uzlūkošanu tikai kā darījumu objektu. Jebkura vēstures un tradīciju necienīšana nepaliek nepamanīta, fani ar vienotību un atbalstu joprojām spēj diktēt spēles noteikumus savu komandu juridiskajiem īpašniekiem. Notikumi Anglijā to spilgti apliecināja. Angļu vienības Superlīgas projektā publiski pabija vien dažas dienas, pēc kā sabiedrības spiediena iespaidā ieslēdza atpakaļgaitu un atvainojās faniem, spēlētājiem un treneriem.
Kā Latvijas Futbola federācijas prezidents līdz ar citu nacionālo asociāciju līderiem to uzskatu par vienu no svarīgākajām misijām – mums jāsargā esošais eirokausu modelis, kas mūs gadu desmitiem vienojis, palīdzējis, stiprinājis un attīstījis futbola piramīdas pamatus. Futbolam jākalpo vispārējam labumam un plašām sabiedrības grupām. Tas eiropiešiem sniedzis futbola mīlestību, kuras pamatā ir sportiskais princips.
Protams, visi zinām, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies. Pārmaiņu un inovāciju vēji var atpūst arī labus jauninājumus. Visi futbolā iesaistītie lieliski apzinās, ka futbolam jāturpina pilnveidoties. Taču tam jānotiek, tikai saglabājot sportisko principu un meritokrātiju, ar atvērtu sacensību sistēmu, kurā iespējami brīnumaini Pelnrušķītes stāsti. Ja pārmaiņas tiks veiktas nepareizu motīvu iespaidā, no tā cietīs futbola ģimenes lielākais dārgums – sistēma, kurā atlase notiek pēc sasniegtajiem rezultātiem un kurā priekšroka ir saprātīgumam un spējām, nevis piederībai kādai šaurai grupai ar merkantilām interesēm.
SOLIDĀRA PIEŠPRICE ATTĪSTĪBAI
Viens no šādiem futbola Pelnrušķītes stāstiem bija arī Latvijas vienības RFS iekļūšana UEFA Eiropas Konferences līgā pagājušajā sezonā. Mūsu pašu komanda prata atņemt punktus daudz turīgākiem klubiem – itāļu Fiorentina, kas turpinājumā tikusi līdz pat sacensību finālam, un Stambulas Basaksehir. RFS iekļūšana grupu turnīrā bija svētki ne tikai pašiem futbolistiem un kluba darbiniekiem, bet arī daudz plašākam cilvēku lokam. Latvijas līdzjutējiem pirmo reizi padsmit gadu laikā bija iespēja klātienē redzēt Eiropas līmeņa klubu futbolu. Spēles Skonto stadionā apmeklēja tūkstošiem futbola cienītāju, starp tiem bija arī jauni puiši un meitenes, kuri citādi nevar tepat Latvijā sajust lielā futbola mērogu un atmosfēru.
Mūsu vienības par dalību eirokausos saņem vērā ņemamas finansiālas prēmijas, bet tas vēl nav viss. UEFA solidaritātes sistēmas jaunajā modelī katras nacionālās federācijas klubiem piešķirtie līdzekļi ir auguši līdz 1,35 miljoniem eiro ik gadu. Ņemot vērā mērķfinansējuma palielināšanos, LFF pārstrādājusi tā sadales mehānismu un ievērojami paplašinājusi atbalsta sistēmā iekļauto komandu loku. Tagad šis finansējums nonāk ne tikai akadēmiju, bet vēl 1. līmeņa vienību darbības atbalstam, kā arī Optibet Virslīgas un Optibet Nākotnes līgas klubiem. Kā Latvijas futbola saimniecību ietekmētu esošās eirokausu kārtības izjaukšana? Visvairāk no tā ciestu visu Eiropas mazo valstu komandu jaunieši, kam tiktu atņemts sapnis par lielo futbolu. Mūsu līdzjutējiem lielā futbola baudīšanai būtu jādodas uz ārzemēm un jāfano par svešām komandām. Pašreizējais UEFA modelis starptautiskajām klubu sacensībām ir kā vareni ripojošs rats, kas dod emocionālu un ekonomisku pienesumu plašām masām, visām iesaistītajām valstīm, klubiem, lielpilsētām un reģionu centriem, silda valstu ekonomiku, uztur dzīvu bērnu sapni par elites līmeņa futbolu, pasniedz līdzjutējiem augstākā līmeņa spēles rokas stiepiena attālumā. Futbola ritenis griežas! Un Superlīgas projekta kūrētāji ir tikai sprunguļa licēji, kas vēlas apturēt šo daudzpusīgo atbalstu sniedzošo riteni, kura augļus paši ir baudījuši un kurā uzplaukuši.
Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!