IZAUGA TEIKAS ZĀLĒ UZ KOKA GRĪDAS
2017. gadā 19 gadu vecumā Aļona Ostapenko kļuva par pasaules tenisa sensāciju – meitene no Latvijas triumfēja vienā no leģendārākajiem turnīriem pasaulē – Grand Slam sērijas sacensībās Parīzē French Open. Tenisiste, kura pirms tam nebija uzvarējusi nevienā tenisa profesionāļu WTA tūres turnīrā, pēkšņi ar neaptveramu vieglumu, aizrautību, galvu reibinošu intensitāti izcīnīja septiņas uzvaras pamatsacensībās Roland Garros laukumos Francijas galvaspilsētā. Tam nespēja noticēt neviens. Protams, Ostapenko, būdama ambicioza tenisiste, kā karjeras ilgtermiņa mērķi bija izvirzījusi triumfu kādā no Grand Slam turnīriem, bet diez vai pirms konkrēto sacensību sākuma apzinājās, ka to izdarīs tieši toreiz. Bet izdarīja. Par spīti visiem, visai pasaulei, par spīti tiem, kuri viņai nekad nav ticējuši.
Ir 2017. gada 27. maijs, nedaudz pēc četriem pēcpusdienā saulainā dienā Parīzē, centrālajā Filipa Šatrjē vārdā nosauktajā kortā risinās French Open sieviešu tenisa turnīra finālspēle starp 24 gadus veco rumānieti Simonu Halepu un sensāciju Aļonu Ostapenko no Latvijas. Pirmajā setā Halepa uzvarēja ar 6–4, rit otrais sets, rezultāts ir 3–0 Halepas labā, servē Ostapenko, 15:40 – Rumānijas nācijas varonei nepieciešams nieka viens punkts, lai panāktu 4–0 un praktiski izšķirtu titula likteni. Bukmeikeri tajā brīdī Ostapenko uzvaru rēķināja ar divu procentu varbūtību. Spēli Latvijas Televīzijas tiešraidē komentēja Māris Rīmenis, kurš sarunā ar Sporta Avīzi šo sauc par vienu no neticamākajiem atspēlēšanās gadījumiem French Open turnīrā. "Kad citas būtu kritušas izmisumā, Aļona parādīja savu raksturu, cīņas gribu un vēlmi uzvarēt, nerespektējot pieredzējušo Simonu Halepu. Šis gadījums spilgti raksturo Ostapenko kā sportisti tenisa kortā. Aļona ir fenomens Latvijai – viņa pierādīja, ka augstākā līmeņa tenisiste var izaugt arī šeit pat, nebraucot uz dārgajām ārzemju tenisa akadēmijām. Aļonas māte Jeļena Jakovļeva Rīgas mikrorajonā Teikā strādāja par tenisa treneri, un mazā Aļona cauras dienas pavadīja pieticīgajā zālē, kur bija iespēja spēlēt tenisu. Bez vēlmes nekas nebūtu izdevies. Ostapenko mači jauniešu vecumā bija drāmas pilni, regulāri notika vārdu apmaiņa ar pretinieci un konflikti, jo Aļona vienkārši atteicās zaudēt. Neveiksme viņai nebija variants. Tā pamazām veidojās Latvijas tenisa visu laiku izcilākā spēlētāja, kura par profesionāli izauga pieticīgos materiālajos apstākļos."
Atgriežamies 2017. gada maija pēcpusdienā Parīzē pie rezultāta 1–3 otrajā setā. Kā viss mainījās? Nē, tobrīd Francijas galvaspilsētā no skaidrām, saules apmirdzētām debesīm nesāka līt lietus un nebija zibens spēriena. Pārvarējusi uztraukumu un bailes zaudēt, Aļona sāka rādīt neatkārtojama līmeņa tenisu. Turpmākās stundas laikā Ostapenko dārzā ziema kļuva par ziedošu vasaru: 6–4 uzvara otrajā setā Latvijas pārstāvei, un turpinājumā Halepa salūza psiholoģiski kā koka zars zem sniega un spelgoņa spiediena. Trešajā setā 6–3 Ostapenko labā, gūstot vienu no neticamākajām un lielākajām uzvarām Latvijas sporta vēsturē. Visas turnīra prominences jau pēc brīža lec kājās un sveic jauno French Open čempioni, Aļona saņem uzvarētājas kausu un skan Latvijas himna Dievs, svētī Latviju. Kā sapnī, bet tas nebija sapnis, tā bija realitāte.
Kopš triumfa 2017. gada French Open Ostapenko nav iekļuvusi Grand Slam turnīru finālā vienspēlēs. Ir bijis pusfināls Vimbldonā. Kā atkal nokļūt galvenajā cīņā?
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!