Rallija posms solās būt ļoti iespaidīgs notikums, un tam visu šo gadu gatavojas arī Sporta Avīze. Šomēnes žurnālā sarunājamies gan ar lielāko igauņu zvaigzni, 2019. gada pasaules čempionu Otu Tenaku, gan mūsu vadošo braucēju Mārtiņu Sesku, kurš savās mājās pirmoreiz mūžā sacensībās brauks ar tikpat jaudīgu automobili kā visi pasaules spēcīgākie sportisti. Ja jūs joprojām šaubāties, vai apmeklēt šīs sacensības, Mārtiņš iesaka noteikti nepalaist garām ceturtdien, 18. jūlijā, Biķernieku trasē gaidāmo superspeciālo ātrumposmu, kurā stundas garumā būs iespējams gandrīz bez pārtraukuma vērot pasaules vadošos sportistus. Ja pēc tam sapratīsiet, ka riepu smarža degunā ir iespiedusies pārāk dziļi un vēlaties turpināt skatīties, būs vēl trīs dienas, lai apmeklētu ātrumposmus Tukuma, Talsu, Kuldīgas un Liepājas apkārtnē un izbaudītu šīs iespaidīgās sacensības. "Šobrīd galvenais ir izdarīt savu darbu, lai varētu runāt par posma norisi Latvijā vēl kādreiz," saka sacensību rīkotājs Raimonds Strokšs sarunā ar Sporta Avīzi. Viņš atzīst, ka nav zināms, vai šāda līmeņa sacensības būs iespējams Latvijā vērot arī nākotnē, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc tās nevajadzētu laist garām. "Labāk vienreiz redzēt, nekā simts reižu dzirdēt. Tas, ko šīs mašīnas ātrumposmos spēj paveikt, ir mazliet ārpus šīs pasaules," saka Strokšs.
Pēdējos mēnešos vairākkārt esam aprakstījuši, kāda ir olimpisko spēļu nozīme mūsdienu sabiedrībā. Daudziem sportistiem arvien viss četru gadu sagatavošanās cikls ir pakārtots tikai vienām sacensībām, bet, ja tajās neizdodas sekmīgi nostartēt (vai pat vispār kvalificēties!), asaras birst un liekas, ka dzīve noslēgusies. Olimpiskās spēles ir lielisks sporta forums, kam, cerams, izdosies atgūt savu labo imidžu, bet nevajag arī to uztvert kā vienīgo pasākumu, kam daudzus gadus jāgatavojas. Jau pirms pāris mēnešiem pludmales volejbolists Edgars Točs pauda viedokli, ka sabiedrībai nevajadzētu uz olimpiskajiem startiem likt tik lielu uzmanību, jo sportistu dzīve ir daudz plašāka, un arī šomēnes uz Parīzi braucošie sportisti atzina, ka viņu dzīve kļuvusi daudz vieglāka mirklī, kad sāka par to tik ļoti nesatraukties. "Šķita – nu, bāc! – varbūt tiešām nav lemts. Droši vien katram sportistam karjeras laikā pienāk tādi brīži, tomēr pagāja laiciņš, emocijas nosēdās un sapratu, ka es jau to nedaru vienu sacensību dēļ. Esmu BMX, jo man patīk braukt ar ričuku, man patīk trenēties šajā sporta veidā. Iespējams, pirms tam pārāk daudz biju ieciklējies uz vienu mērķi, uz olimpiādi," BMX riteņbraucējs Kristens Krīgers atceras savas emocijas un pārdomas pēc nekvalificēšanās Tokijas olimpiskajām spēlēm. Savukārt šķēpmetēja Līna Mūze-Sirmā stāsta, ka daudz labāk jūtas, kopš lielu uzmanību ieguldījusi mentālajā sagatavotībā. Un tas arī dod rezultātu sektorā! Kaut arī ikviens no mums ar riebumu skatīsies uz nedaudzajiem agresorvalstu sportistiem, kuri piedalīsies šajās prestižajās sacensībās, tomēr neļausim viņiem sabojāt svētkus. Uz Parīzi dosies arī Sporta Avīze. Reportāžām sekojiet līdzi mūsu sociālajos tīklos, kā arī portālā diena.lv un laikrakstā Diena. Lai Latvijas sportistiem izdodas iepriecināt valsti