Turklāt horvātietes spēlēja arī aukstasinīgi, panākot labu metienu precizitāti. Mēs centāmies pretiniecēm atbildēt ar to pašu. Pirmajā ceturtdaļā tas izdevās gluži labi, bet mača turpinājumā vairs nē,” bilda treneris.“Pirms spēles savā spēlētājām atgādināju, ka tā komanda, kura vairāk domās par vakardienas zaudējumu [ceturtdaļfinālā], šodien zaudēs. Taču meitenēm bija grūti aizmirst nepiepildītās cerības un lielo sarūgtinājumu,” Dikeulaks akcentēja psiholoģisko momentu.
Horvātijas komanda taktiski ne ar ko neesot pārsteigusi.
“Viņu izpildījumā nebija nekādu jaunumu, ko mēs nebūtu redzējuši iepriekšējā savstarpējā spēlē. Pat es nebiju gatavojis īpašus taktiskos pārsteigumus, bet pretinieku kombinācijām bijām gatavi, un viņi bija gatavi arī mūsējām,” izteicās treneris. “Vēlreiz uzsveru, ka vissvarīgākais pirms spēles bija aizmirst iepriekšējās dienas zaudējumu. Vēl pirms spēles ar Horvātiju dažām spēlētājām acīs bija asaras... Protams, centos noskaņot komandu cīņai, taču neesmu pārliecināts par to, ka tas bija iespējams. Laukumā bijām lēnāki, mazāk koncentrējušies.”
Iepriekšējās spēles negatīvo fonu atzina arī Elīna Babkina: “Šodien negāja ne uzbrukumā, ne aizsardzībā. Manuprāt, to ietekmēja vakardienas zaudējums ceturtdaļfinālā, jo domās vēl bijām spēlē ar Krieviju. Neizdevās atbrīvot galvas. Spēlē ar Krieviju visas atdevām visu, ko varējām. Nu, sāpīgi…”
“Viņas spēlēja vienkāršu basketbolu bez īpašām kombinācijām – tikai skrien un met. Nenosedzām viņu brīvās spēlētājas un viņas guva daudz brīvos punktus. Fiziski grūti bija ne tikai mums, bet arī viņām. Zaudējumu nevar norakstīt uz fizisko spēku trūkumu,” pēc mača izteicās Sabīne Niedola.
(papildināta ar 4.-7.rindkopu)