gada pasaules čempionātā tomēr tika iegūta no otrā numura pozīcijas). Arī šoreiz spāņu vērša skrējienu var piebremzēt gan zvaigžņu traumas (saspēles vadītāja Hosē Kalderona nebūs vispār, Pau Gasols nepiedalījās pārbaudes spēlēs), gan galvenā trenera itāļa Serdžo Skariolo pārmēru ekspansīvā daba. Spāņiem papildu uzmanību (ja tāda maz iespējama!) garantēs brīnumbērna Rikija Rubio līdzdalība. Tādi puiši atgādina, ka basketbols spēj sagādāt ne tikai uzvaru prieku un zaudējumu skumjas, bet arī estētisku baudu. Uz vicefavorītu godu pretendentu netrūkst, un katram ir savi trumpji. Grieķijas zvaigznājs zaudējis spožākos spīdekļus (nespēlēs Teodors Papalukass un Dimitris Diamantidis), taču komandas līmenis tik un tā ir ļoti augsts. Visos posteņos perfekti ir nokomplektēta Horvātijas izlase (gan bez Marko Tomasa).
Spēlētāju vārdu un līgumu summu ziņā zelta
vērtas ir Francijas un Slovēnijas komandas. Pieredzējušais lapsa Dušans
Ivkovičs beidzot izmetis ārā kaprīzās zvaigznes, un Serbijas jaunā
paaudze uz Poliju brauc ar Eiropas junioru čempionātos sakrātajām
medaļām un milzīgām ambīcijām. Liels potenciāls slēpjas Turcijas
izlasē, kura gan, izskatās, mērķtiecīgi gatavojas pasaules čempionātam.
Visbeidzot ar milzu interesi skatīsimies, kā trenerim Ramūnam Butautam
veiksies atrisināt Lietuvas sāpīgāko problēmu — sakārtot komandas spēli
bez augstas klases saspēles vadītāja palīdzības. Zīmīgi, ka objektīvās
grūtības lietuviešiem neliek nolaist prasību latiņu. Butauts jau
paziņojis, ka atkāpsies, ja komanda netiks uz pasaules čempionātu.
EČ pievilcība slēpjas apstāklī, ka nevar izslēgt arī kādas otrā
astoņnieka komandas iejaukšanos strīdā par medaļām, kā to 2007.gadā
izdarīja krievi. Pirms nedēļas atbilstošu sportisko formu bija
sasniegusi Maķedonija (ka tik nebija par agru!). Slavēti gan mājinieki
poļi, gan krampīgie vācieši. Par Latvijas izlases izredzēm Eiropā gan
valda klusums. Pagaidām labi, ka tā.