Šonedēļ uz Ramūna
Butauta trenētās Lietuvas izlases fona būs lieliska iespēja novērtēt
komandas attīstības tendences. Trešdien spēle Kauņā (plkst. 20.15),
piektdien — Arēnā Rīga (plkst. 19.45). Abas sola translēt LTV7.
Zviedru tests
Kopš 1992.gada Zviedrijas izlase kļuvusi par Latvijas valstsvienības
populārāko pārbaudes spēļu partneri. Neoficiālā gaisotnē komandas
satikušās 16 reižu (ar igauņiem, lietuviešiem un ukraiņiem izspēlēts pa
11 pārbaudes mačiem), no kurām 12 gadījumos virsroku guvuši latvieši.
Protams, šādos mačos rezultāts nav pats galvenais, taču kāda
interesanta sakritības šķiet pieminēšanas vērta. Proti, Ķēstutis
Kemzūra bija jau trešais valstsvienības galvenais treneris, kuram pirmā
spēle iekritusi tieši pret zviedriem. 1992.gada 7.maijā Armanda
Krauliņa vadībā tika izcīnīta uzvara (84:82), bet 2004.gada 9.augustā
Kārlis Muižnieks debitēja ar zaudējumu (73:80).
Vēl trim valstsvienības
vadītājiem ar Zviedriju bijusi darīšana otrajā mačā, un šī pieredze
bijusi veiksmīga Jānim Zeltiņam (1996.gadā 99:83), bet neveiksmīga
Maigonim Valdmanim (1992.gadā 72:82) un Pēterim Višņēvičam (1993.gadā
86:91).
Tā, protams, ir nejauša sakritība, taču tieši Krauliņa un Zeltiņa
laikos valstsvienība oficiālajās spēlēs sagādājusi vislielākos prieka
brīžus, tāpēc Kemzūras vadībā izcīnītajās divās uzvarās gribētos
saskatīt simbolisku cerības stariņu. Optimismu stiprina gan visu labāko
spēlētāju sapulcēšana kopējā ierindā (pirmo reizi kopš 2003.gada), gan
no komandas dzīlēm nākošās pozitīvās atsauksmes par profesionālo
vadības stilu.
Kemzūras akcenti
Cik ilgs un produktīvs būs profesionālais medusmēnesis starp
spēlētājiem un treneru kolektīvu — to rādīs laiks un spēle. No malas
pirmo maču laikā acīs un ausīs iekrita Kemzūras aktivitāte, cenšoties
ietekmēt notikumus laukumā gan angliski un krieviski, gan arī latviski.
Sastāva variēšana liecināja par centieniem saprast, kuri virknējumi
darbojas, bet kuri — ne visai. Patika Kemzūras spēja saskatīt jaunus
resursus komandas spēka papildināšanai. Arī Latvijai tradicionāli
problemātiskajā uzbrucēja postenī, kur atkarībā no situācijas var
noderēt gan Ernesta Kalves enerģija, gan Artūra Štālberga prasme
nospēlēt taktiski disciplinēti (izziņai: 24 gadus vecais liepājnieks
savulaik bijis viens no Latvijas U-18 un U-20 izlašu līderiem, četrus
gadus mācījies un spēlējis ASV, bet kopš 2007.gada bijis Liepājas lauvu
līderis).
Iespējams, Kemzūra būs sarūgtinājis mīklu cienītājus, jo Latvijas
komandas divpadsmitnieks pirmo reizi ir skaidrs mēnesi pirms Eiropas
čempionāta sākuma. Edgara Jeromanova un Jurija Aleksejeva atbrīvošana,
kā arī trenera publiski paustā atziņa, ka savainojumu nomocītais Gatis
Jahovičs nepagūs paveikt nepieciešamo darba apjomu, lai panāktu
partnerus, reālajos kandidātos atstājusi 12 vīrus un jauno Rolandu
Freimani. Tāda skaidrība liecina par cieņu pret spēlētājiem, kas,
jācer, netiks izmantota ļaunprātīgi.
Laiks darbam
Kandidātu loka sarukšana sagādās iespēju koncentrēt laiku un uzmanību
uz pašu galveno — pamatspēku spēles slīpēšanu. Mačos ar zviedriem bija
jūtams, ka manevri vēl ne tuvu nav iestrādāti līdz instinktu līmenim,
tāpēc laiku pa laikam gadījās brāķis uzbrukumā un taktiskas kļūdas
aizsardzībā.
Pilnīgi noteikti ir iespējams komandas interesēs labāk izmantot Armanda
Šķēles radošo garu. Pilnīgi noteikti vēl krietni slīpējama sadarbība
starp ārējās līnijas spēlētājiem un centriem, kā arī otrādi. Pilnīgi
noteikti ir iespējams krietni uzlabot aizsardzības necaurlaidību soda
laukumā un pastiprināt kontroli pār atlēcošajām bumbām pie abiem
groziem. Darāmā vēl daudz.