Astoņi no izlases divpadsmitnieka komandā debitējuši pēdējā pusotra gada laikā, bet kaujas apstākļos finālturnīros līdz šim pabijuši tikai Jānis Blūms un Rolands Freimanis. Pēdējais gan pirms diviem gadiem Polijā tikai apostīja sacensību gaisu, jo laukumā tā arī neizgāja. Četriem spēlētājiem Latvijas izlasē aizvadīto spēļu skaits nepārsniedz septiņas, bet priekšsacīkstēs pretī stāsies piecas Eiropas elites komandas, kuras pulcējušas spēcīgāko un pieredzējušāko sastāvu cīņai par ceļazīmēm nākamā gada Londonas olimpiskajām spēlēm. Francijas, Itālijas un Vācijas komandas balstīsies uz NBA zvaigžņu pleciem, bet Izraēlas un Serbijas komandas pretī liks Eirolīgas lielmeistaru rūdījumu.
Piekritīsiet, ka šādā situācijā Latvijai argumentu nav daudz. Pēdējās pārbaudes spēlēs uzvaru nodrošināja pacietība uzbrukumā un aizsardzībā. Zem Šauļu groziem gan nebūs darīšana ar Gruzijas un Lielbritānijas kalibra spēlētājiem, taču, ja izdosies aizmirst pretinieku skaļos uzvārdus, šie trumpji var būt gana spēcīgi, lai iekostu kādam modrību zaudējušam konkurentam. Galu galā, ja pārlieku daudz neklausās pieklājības frāzēs par bīstamo latviešu cīņas sparu, kļūst skaidrs, ka pretinieki vairāk domā par to, kuras divas no piecām favorītēm paliks aiz otrās kārtas robežas.
Ja izdosies kādu uzvarēt - lieliski. Ja ne - arī nebūs bēda. Galvenais treneris Ainars Bagatskis jau gatavošanās cikla sākumā skaidroja, ka būs iepriecināts, ja šo sešu nedēļu laikā katrs no spēlētājiem būs kļuvis kaut nedaudz labāks.
Sniegums pēdējās spēlēs norāda uz virzīšanos pareizajā virzienā, un piecās finālturnīra spēlēs ar spēcīgiem pretiniekiem meistarību iespējams tikai pilnveidot.
Kā uzsver Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins, Eiropas čempionātam jābūt kā stimulam un tramplīnam turpmākajai izaugsmei.