Tikšanās notika jātnieku sporta klubā “Temperaments”, kur ar īpašu – Freestyle disciplīnas paraugdemonstrējumu viesus sagaidīja šogad pirms vasaras paralimpiskajām spēlēm jau sešas zelta medaļas divās nozīmīgās Trīs Zvaigžņu sacensībās izcīnījušais paraiejādes sportists Rihards Snikus ar daudzkārt godalgoto zirgu King of the Dance. Rihards pārstāvēs Latviju arī šogad paralimpiskajās spēlēs Tokijā.
Tiesa, brauciens uz paralimpiādi gan sportistiem, gan zirgam šogad būs daudz sarežģītāks nekā citkārt. Kā stāstīja paralimpiskās delegācijas vadītāja Zane Skujiņa, sportistiem gan ielidojot Tokijā, gan paralimpiādes laikā vairākkārt būs jāveic Covid-19 testi. Tāpat sportisti, treneri un pārējais personāls paralimpisko spēļu laikā nedrīkstēs pamest paralimpisko ciematiņu un būs jāievēro virkne citu drošības prasību. Zirgam Vācijā pirms došanās tālāk uz Tokiju 9 dienas būs jāievēro karantīna, kas gan nav saistīts ar Covid, bet drošības prasībām, dodoties uz citu kontinentu. Tokijā viņu sagaidīs ļoti mitrs un karsts klimats, ko Kings nav pieredzējis. Arī tas viņam būs pārbaudījums.
Jāatzīmē, ka arī šobrīd regulāri Covid testi ir teju ikdiena sportistiem, kuri dodas uz starptautiskām kvalifikācijas sacensībām. Latvijā Covid-19 testus gan delegācijas dalībniekiem, gan parasportistiem bez maksas sadarbībā ar „Mēness aptieku” veic „Centrālā laboratorija”. Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsponsors nodrošina arī paralimpiešiem nepieciešamās sejas aizsargmaskas.
Paralimpiskajām spēlēm gatavojas arī zirgs
A. Levite ar jāšanas treneri Dariu Tihomirovu pārrunāja paralimpiešu sasniegumus un sarežģīto treniņprocesu. Īpašs gatavošanās posms ir arī zirgam. Lai uzturētu lielisku formu, viņam ik dienu ir īpaša diēta, bet pirms paralimpiskajām spēlēm tā kļūst vēl specifiskāka. Kā atzīst paralimpieši – par laimi, Kingam, salīdzinot ar citiem zirgiem, tīri labi patīk lidot ar lidmašīnu. Tas noteikti ir pluss viņa fiziskajai un garīgajai gatavībai olimpiādei.
Treniņu vietu trūkums samazina Latvijas iespējas piedalīties paralimpiskajās spēlēs
Tikšanās laikā Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte informēja, ka šogad viens no paravieglatlētiem nevarēs pārstāvēt Latviju paralimpiskajās spēlēs, jo Latvijā kopumā ir pārāk maz augstu sasniegumu sportistu.
“Augstu sasniegumu parasportistu skaits ir viens no atlases kritērijiem dalībai paralimpiskajās spēlēs. Diemžēl līdz ar neesošo infrastruktūru arī augstu sasniegumu parasportistu skaits Latvijā ir neliels. Tā rezultātā kopējais paravieglatlētu skaits, kuri varēs pārstāvēt Latviju Tokijā, ir samazināts un viens no paravieglatlētiem – Dmitrijs Silovs, kurš pasaules reitingā ieņem 8. vietu savā medicīniskajā sporta klasē un ir viens no vadošajiem šķēpmetējiem, – diemžēl nevarēs paralimpiādē piedalīties. Salīdzinot ar olimpiešiem, kur ir sistēma - izpildi normatīvu un brauc, paralimpiešiem ir kvotu sistēma - jo vairāk augstu sasniegumu un A normatīvu izpildījušu sportistu, jo vairāk vietas jeb kvotas tiek piešķirtas,” teica Daiga Dadzīte.
Viņa pauda satraukumu – “ja treniņu iespēju jomā Latvijā turpmāk nekas nemainīsies un mūsu sportistiem tās paliks esošajā līmenī, Latvijai vietu skaits samazināsies un mēs pakāpeniski zaudēsim iespēju piedalīties paralimpiskajās spēlēs. Līdztekus pasaulē arī kvalifikācijas prasības aug. Treniņu metodes attīstās”.
LPK ģenerālsekretāre Liene Apine norādīja, ka līdzšinējie paralimpiešu sasniegumi ir balstījušies uz cilvēku entuziasmu, bez mērķtiecīgas valsts politikas. Viņa uzsvēra Paralimpiskā sporta centra nepieciešamību. Tas “bruģē Latvijas atlētu ceļu uz starptautiskajām sacensībām un paralimpiskajām spēlēm, paplašina arī citu sportistu iespējas. Tas kalpotu arī kā motivācija un radītu ticību jauniešos par pilnvērtīgu dzīvi,” teica L. Apine.
Itālijā plāno būvēt vēl divus paralimpiskos sporta centrus
Valsts prezidenta kundze A. Levite pastāstīja par Itālijas pieredzi paralimpiskā sporta attīstīšanā. Maijā Romā viņa tikās ar Itālijas Paralimpiskās komitejas prezidentu Luku Pankalli (Luca Pankalli).
Itālijā 2017. gadā tika atklāts pirmais paralimpiskais sporta centrs. Kā stāstīja A. Levite, tagad itāļi plāno būvēt vēl divus paralimpiskos sporta centrus. Tie svarīgi gan kvalitatīvām treniņu iespējām un izaugsmei, gan arī ieguldījums nākotnē, kad aktīvā sporta dzīve sportistiem ir beigusies, jo viņi var strādāt kā treneri. Pēc A. Levites teiktā Itālijā ir izveidotas sporta vienības gan pie Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan pie policijas, kur ir vieta arī paralimpiešiem. Aktīvajā sporta posmā viņi trenējas un strādā arī kā darbinieki, bet, kad aktīvais posms beidzas, viņi var turpināt tur strādāt.
Itālijas Paralimpiskā komiteja ļoti atzinīgi novērtējusi Latvijas Paralimpiskās komitejas iecerēto Paralimpisko sporta centru, īpaši uzsverot ideju par naktsmītnēm, kas itāļiem šobrīd iztrūkst, bet kas ļoti atvieglotu sportistu treniņus un viņu ģimeņu, asistentu uzturēšanos centrā. A. Levite arī uzsvēra, ka, balstoties Itālijas pieredzē, ir jāstiprina sabiedrības izpratne un atbalsts paralimpiskajai kustībai.