Ar kādām sajūtām sāc šo gatavošanās ciklu?
Patiesībā šobrīd tik tiešām ir tāda sajūta, ka strādājam ar jaunu elpu. Tās man izlasē ir nebijušas sajūtas, ir daudz nezināmā – kā viss notiks, kāds būs treneris. Es personīgi viņu pārāk labi nepazīstu, lai gan sezonas gaitā bieži esam sazvanījušies. Nekad pie viņa neesmu spēlējis, turklāt arī viss pārējais treneru korpuss ir mainījies. Palicis vien Guntis Atars, ar kuru strādāju arī Somijā.
Kā atšķiras gatavošanās?
Joprojām jau gatavojamies spēlēt volejbolu, turklāt šobrīd tikai sākam gatavošanos, strādājam pie fiziskās bāzes, tāpēc visi jau aptuveni saprot, ko un kā darīt.
Kādu iespaidu pirmajā treniņā atstāja jaunais galvenais treneris Avo Kēls?
Pagaidām tiešas saskarsmes bijis patiešām maz, bet telefoniski esam pārrunājuši sekmes klubā, volejbolā un sadzīvē.
Runājāt arī par lomu, kādā viņš redz tevi komandā?
Par to vēl ir pāragri domāt. Apzinos, ka man katrā valstsvienības posmā vēl jāizcīna vieta pamatsastāvā.
Ko pēc desmit gadiem Vildes vadībā ceri valstsvienībā redzēt citādu?
Daudz būs atkarīgs no mums, pašiem spēlētājiem. Cik redzams, [Latvijas Volejbola] federācija un treneri ir sagatavojuši visu, lai varam strādāt, viss notiek pēc konkrēta plāna. Labā līmenī ir arī sadzīviskās lietas, formas, ēdināšana, tāpēc mums atliek tikai strādāt un parādīt, ko spējam.
Vai pareizi saprotu, ka iepriekš tā nebija, ja jau spēlētāji pat bija gatavi vērsties federācijā ar pieprasījumu pēc pārmaiņām?
Ja godīgi, šobrīd par to īsti negribu runāt un domāt. Bija dažas labas lietas, bija dažas ne tik labas, bet tā visa jau ir pagātne. Ir jāskatās uz priekšu. Esmu priecīgs, ka tagad viss ir citādi.
Ir sajūta, ka paši palīdzējāt sakustināt to ūdeni, lai veicinātu pārmaiņas?
Protams. Varu godīgi pateikt, ka nebiju apmierināts ar to, kā noritēja darbs izlasē, un citi spēlētāji arī ne, tāpēc spērām šādu soli. Tomēr tas viss ir aiz muguras, un man ir prieks, ka viss strādā kā pulkstenis.
Jaunais treneris ir skaidri pateicis, ka komandas uzdevums ir tikt finālturnīrā. Vai tā ir kopējā noskaņa visā komandā?
Es kā profesionāls sportists vienmēr esmu izvirzījis visaugstākos mērķus un vienmēr gribu uzvarēt. Valstsvienībai ne tikai jātiek finālturnīrā, bet arī tur jānospēlē labi. Potenciāls mūsu komandai ir augsts, un tāds tas bijis arī agrāk. Jau četrus piecus gadus mums ir ļoti laba komanda, ar kuru arī bijām ļoti tuvu, lai šo mērķi sasniegtu. Nu tas beidzot jāpaveic.
Vai šobrīd ir nākušas kādas atziņas par to, kā pietrūka, lai iepriekšējā veiksmīgajā ciklā pārvarētu igauņu barjeru?
Lai gan mūsu spēles kvalitāte bija laba, jāsaprot, ka Igaunijai spēlētāju kodols kopā spēlē jau ļoti ilgi, turklāt visi spēlētāji ikdienā ir labos klubos un regulāri spēlē labā līmenī. Mums diemžēl tik daudz spēlētāju labā līmenī nav. Tas droši vien arī izšķīra to spēļu iznākumu. Tomēr, tikai tiekot finālturnīrā, mēs savas pozīcijas spēlētāju tirgū varam uzlabot. Viņi tika uz lielajiem turnīriem, un izaugsme uzreiz notika. Ceru, ka pēc šī cikla mūsu spēlētājiem parādīsies vairāk iespēju. Tas mums ir ļoti nepieciešams, lai arī visi kopā spertu soli uz priekšu.
Finālturnīrs ir tā lielā skatuve, uz kuras sevi ir iespējams vislabāk parādīt!
Tā ir, jo volejbolisti, kuri spēlē labā līmenī, ir visu acu priekšā, bet Latvijas līga nevienu ārzemēs īpaši neinteresē. Labi vēl, ka mums ir Baltijas līga, kuru vēl skatās. Šobrīd ir tā, ka spēlētājiem ir jāmeklē starpposms tajā pašā Igaunijā, Somijā, lai mūs pamanītu augstā līmenī.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 7. maija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!