Astoņsimts metru distancē sportiste sākusi pārāk augstā tempā, tāpēc beigās pietrūcis spēka. “It kā jau nevajadzēja, taču bija tik viegli skriet. Kad pūlis tik ļoti uzmundrina, tad neliekas tik grūti. Skrēju līdzi. Domāju, ka ir viegli, taču beigās nemaz tik viegli vairs nebija,” Ikauniece atcerējās pēdējo disciplīnu. Viņa lielu rezervi jūt arī citās disciplīnās: “Ja man vēl būtu izdevies viss, kā izdodas parasti, piemēram, barjerās, tāllēkšanā... taču to atstāsim uz citām sacensībām.” Šosezon gan viņa vairs septiņcīņā nestartēšot, tāpēc, acīmredzot, līdz gada beigām Latvijas rekordu viņa dalīs ar Aigu Grabusti.
Vislielākais prieks Laurai esot par startu 200 metru skrējienā, kā arī par to, ka lodē un šķēpā ar pēdējo mēģinājumu izdevās sasniegt vislabāko rezultātu. “Tas viss ir galvā. Nu, jā, tas laikam nozīmē, ka tur arī viss ir kārtībā” priecājās sportiste.
Ikaunieci nemulsina tas, ka viņas personiskie rekordi krituši gan pirms pāris mēnešiem Eiropas čempionātā, gan olimpiskajā startā. Lai gan sportiskās formas virsotni tik īsā laikā vēlreiz sasniegt ir grūti, viņai spēks vēl nākot klāt, tāpēc startēt esot ar katrām sacensībām vieglāk.
Visvairāk viņa varot pielikt tāllēkšanā. “Tur ir problēmas ar tehniku, kas labāk redzamas no malas. Treneris teica, ka lidojot viss ir okei, bet kājas nometu zemē,” sacīja Ikauniece. Viņa gan piebilda, ka rezultātu jātiecas uzlabot visās disciplīnās, bet īpaši – barjerskriešanā, šķēpa mešanā un 800 metros.