Šajās vērienīgajās sacensībās Latvijas orientieristi var lepoties ar piecām austākā kaluma medaļām. Divas zelta godalgas ir Latvijas orientēšanās sporta leģendai Alīdai Ābolai, kura 1989. gadā kļuva par pirmo Latvijas sportisti, kas izcīnījusi medaļu pasaules čempionātā. Šoreiz Alīda Ābola bija nepārspēta veterānu čempionātā W65 grupā gan vidējā, gan garajā distancē, līdz ar to viņas kontā ir jau sešas zelta un viena sudraba medaļa, kas izcīnītas pasaules veterānu čempionātos.
M40 grupā ar divām zelta medaļām meža distancēs un uzvaru sprintā (trasē iepriekš neparedzēta šķēršļa dēļ sprinta sacensībās Vecrīgā rezultāti oficiāli netika ieskaitīti) sacensības beidza pasaules veterānu čempionāta debitants Jānis Krūmiņš, kura labākais rezultāts karjerā, startējot elites grupā, ir ceturtā vieta stafetē Latvijas izlases sastāvā.
Zelta medaļu veterānu čempionātā izcīnīja arī Latvijas izlases orientieriste Irita Puķīte, kura, startējot W45 grupā, vidējā distancē iegūtajai sudraba medaļai pievienoja augstākā kaluma godalgu garajā distancē.
Divas sudraba medaļas ir W50 grupas meistarei Ilzei Lapiņai, sudraba medaļa arī Paulam Platajam M40 grupā vidējā distancē un Mārai Plaudei W70 grupā garajā distancē. Vēl vidējā distancē pie sudraba medaļas tika Baiba Ozola W55 grupā, Ilmārs Limbēns M70 grupā, Raisai Mazzariņai – bronza W85 grupā.
Līdz ar to pasaules veterānu čempionātā Latvijas orientēšanās meistari izcīnīja 13 medaļas, un valstu kopvērtējumā Latvija ieņem ceturto vietu. Visvairāk medaļu kaklā kāra Zviedrijas veterāni, kuri izcīnīto godalgu ziņā bija krietni pārāki par citu valstu orientieristiem. WMOC2019 pieteicās 590 orientieristi no Zviedrijas, un šo sportistu kontā ir 54 medaļas. No tām 17 zelta, 21 sudraba un 16 – bronzas.
25 medaļas ir Somijai, kas uz WMOC2019 ieradās ar vislielāko pārstāvniecību – 724 dalībniekiem. Somu veterānu rīcībā ir pa astoņām zelta un sudraba medaļām un deviņas bronzas godalgas. Septiņas zelta medaļas izcīnīja vēl vienas Skandināvijas valsts – Norvēģijas – orientieristi. Sacensībām tika pieteikti 398 veterāni no Norvēģijas, un viņi tika pie 18 medaļām – 7 zelta, sešām sudraba un piecām bronzas.
Savukārt izcīnīto medaļu topa ceturtajā vietā – Latvijas sportisti! Latviju šajās sacensībās pārstāvēja 191 orientēšanās meistars.
Par medaļu mazāk ir Krievijai, kas uz WMOC2019 ieradās ar 350 orientēšanās veterāniem. Krievijas sportisti tika pie četriem zeltiem, trīs sudrabiem un piecām bronzām. Bet medaļnieku pirmo sešinieku noslēdz Dānija ar astoņām medaļām – četrām zelta un pa divām sudraba un bronzas godalgām. Dāniju Latvijā pārstāvēja 97 orientieristi.
Vēl jāatzīmē Lietuvas veterānu izcīnītās sešas medaļas, Baltkrievijai un Vācijai – pa četrām medaļām, pa trim medaļām Polijas un Slovākijas veterāniem.
Pēc meistarsacīkstēm Latvijā kopējā pasaules veterānu čempionātos izcīnīto medaļu vērtējumā pārliecinoši līderē Zviedrija. Kopš 1996. gada, kad notika pirmais WMOC, Zviedrijas kontā ir 357 medaļas. Tālāk seko Somija ar 293 un Norvēģija ar 154 medaļām. 83 medaļas ir Krievijas veterāniem, 58 - Šveicei, bet pirmo sešinieku noslēdz Latvija, kas ar 36 medaļām (12 zelta, 14 sudraba un 10 zelta) nu par vienu godalgu apsteidz Igauniju, kas WMOC2019 tika vien pie divām medaļām.