Abi čempioni turnīru aizvadīja bez zaudējumiem. Neikšāns (reitings 2559) deviņās kārtās izcīnīja 7,5 punktus, bet Bērziņai (2224) septiņās partijās bija 6,5 punkti.
Otrā vieta vīriešu konkurencē tika lielmeistaram Ilmāram Starostītam (2457) - 6,5 punkti, savukārt pirmo reizi medaļu Latvijas čempionātā ieguva FIDE meistars Matīss Mustaps (2371), kuram tika bronza.
Dāmām nākamās aiz uzvarētājas palika attiecīgi FIDE meistare Linda Krūmiņa (2095) - 5,5 punkti, un lielmiestare Laura Rogule (2274) - pieci punkti.
Vīriešu konkurencē startēja 34 šahisti, bet sieviešu sacensībās - 24 spēlētājas.
Neikšāns bija vīriešu čempionāta galvenais favorīts no visiem aspektiem, arī reitings bija vislielākais, un savu statusu lielmeistars pārliecinoši apliecināja. Viņš bija līderis visu turnīru un pirmo galdiņu tā arī nepameta. Sāka ar piecām uzvarām pēc kārtas, arī pret otro lielmeistaru Starostītu, bet finišēja ar dažiem neizšķirtiem.
Kaut arī četrkārtējais Latvijas čempions vēl ir samērā jauns šahists - Neikšānam ir 36 gadi -, pēdējā kārtā viņam pretī stājās Aleksandrs Jazdanovs (2134), kurš dzimis četrus gadus pēc tam, kad 1999.gadā Neikšāns vien 16 gadu vecumā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu. Cīņa beidzās neizšķirti.
Jazdanovs, kurš noslēgumā ierindojās augstajā septītajā vietā, bija šī čempionāta lielākais pārsteigums. 24.starta reitinga īpašnieks zaudēja tikai vienu partiju, un savu reitingu pacēla par 113 punktiem. Tas ir labākais rādītājs pēdējos gados.
Virs Jazdanova labāko sešiniekā izdevās iekļūt attiecīgi Arturam Bernotam (2387), Ivaram Bērziņam (2220) un Oļegam Krivonosovam (2398).
Mustaps savu reitingu čempionātā palielināja par 14 punktiem. Un tas nozīmē, ka viņam tikai 15 punkti ir vajadzīgi, lai kļūtu par starptautisko meistaru, jo trīs normas viņš jau ir izpildījis. Nākamā iespēja viņam būs 8. un 9.jūnijā, kad notiks Latvijas komandu čempionāta otrais posms.
Sieviešu čempionātā par vienpersonisku līderi Bērziņa kļuva pēc ceturtās kārtas, kad bija pieveikusi visas savas pretinieces. Sekoja neizšķirts ar reitingfavorīti Roguli, un tad vēl divas uzvaras - pār pērnā gada vicečempioni Margaritu Parhomenko (1889) un Olitu Rausi (2232). Ar titulu viņu varēja apsveikt jau pirms pēdējās kārtas, taču pārējās medaļas vēl bija vakantas.
Sudrabs Krūmiņai tika smagā 82 gājienu uzvarā pār Nelliju Maklakovu (1894). Partija bija noslēdzošā abos čempionātos un medaļu sadalījumu turēja intrigā līdz pēdējām brīdim. Vīriem jau visi diplomi bija sarakstīti, kamēr Krūmiņa visu uzmanības centrā centās realizēt viena bandinieka pārsvaru.
Čempiones pilnvaras nolika Limanovska (2218), kurai šis nebija no veiksmīgākajiem turnīriem. Zaudējums pēdējā kārtā lielmeistarei Rogulei viņu atsvieda uz desmito vietu, savukārt deviņkārtējā valsts čempione Rogule nodrošināja sev bronzu.
Tūdaļ aiz goda pjedestāla ierindojās attiecīgi Jūlija Gorožankina (2069), Margarita Parhomenko (1889) un Madara Golsta (1921).
Šajās abās sacensībās sevišķi uzskatāmi tika ievērotas šaha ģimeņu tradīcijas. Spēlēja māsa un brālis Ilze un Ivars Bērziņi, māsas Margarita un Anastasija Parhomenko, māte un dēls Līga Ungure un Edgars Ungurs, dvīņumāsas Ramona un Madara Golstas, dzīvesbiedri Ēriks Mieriņš un Laura Rogule, kuru meita Lauma Mieriņa pavasarī kļuva par Latvijas U-8 čempioni. Vienā čempionātā cīnījās arī māte un meita Nellija un Naomi Maklakovas, kas varētu būt pirmais šāds gadījums Latvijas sieviešu šaha jaunlaiku vēsturē.
Pērn par Latvijas čempioniem kļuva Ņikita Meškovs un Elizabete Limanovska. Meškovs šoreiz nepiedalījās, bet Limanovska bija desmitā.