Pēc godalgu vērtējumā tukšajām 2016. gada olimpiskajām spēlēm Rio un pandēmijas dēļ sarežģītā gatavošanās posma Tokijai mūsu sportistu izredzes cīnīties par augstākajām vietām tika vērtētas piesardzīgi. Dodoties uz Japānu, gan neslēpu, ka Pasaules tūres posmos regulāri augstas vietas ieņēmušo 3 x 3 basketbolistu palikšana bez godalgas būtu uzskatāma par neveiksmi, tomēr kļūšana par olimpiskajiem čempioniem bija patīkams pārsteigums. Izteikti galvenie favorīti turnīrā bija serbi, kuri atbilstošā līmenī arī aizvadīja turnīru, tomēr Latvijas zelta četrinieks bija īstajā laikā, īstajā vietā un ar nepieciešamo pārliecību, lai izmantotu favorītu klupienu pusfinālā.
Līdzīgs stāsts arī par svarcēlāju Artūru Plēsnieku, kuram tikai pēdējā gājienā pavērās negaidīta iespēja pacelt bronzas godalgu. Arī viņš līdz tam bija izdarījis visu no sevis atkarīgo, lai nokļūtu pozīcijā, kas ļāva izmantot šo iespēju.
Dažu vai pat vienas veiksmīgas epizodes līdz līdzīgam panākumam pietrūka abiem pludmales volejbola pāriem, cīkstonei Anastasijai Grigorjevai un svarcēlājam Ritvaram Suharevam. Visiem viņiem līdzīgas iespējas var pavērties jau pēc trim gadiem Parīzē. Jāsagatavojas tā, lai viņi būtu gatavi izmantot savu olimpisko brīdi.