Ar ko gatavošanās olimpiskajām spēlēm atšķiras no gatavošanās citām sacensībām?
Ne ar ko! Ja nu vienīgi ir lielākas skatītāju gaidas un jābūt psiholoģiski noturīgākam, jo tas tomēr ir četrgades lielākais sporta notikums un visas pasaules svētki. Bet visādā citādā ziņā – tie ir tādi paši smagi treniņi no rīta un vakarā, fizioterapija un viss pārējais, kas vajadzīgs labam startam jebkurās sacensībās.
Kas jums treniņos sagādā vislielāko prieku?
Guļus spiešana! Sievietēm tas ir netipiski, bet tur es varu audzēt spēku un par pārsteigumu daudziem uzspiest to, ko neviens no manis negaida un ko pat daudzi vīrieši nevar pacelt. Man vispār tik ļoti patīk trenažieru zālē, ka grūti mani no turienes dabūt ārā. Bet treneris strikti nosaka, ko drīkstu, ko nedrīkstu. Ja izdarīšu par daudz, viņš agri vai vēlu tāpat uzzinās, un tad es dabūšu pa koko. Viss jādara ar mēru!
Kā motivējat sevi kārtīgi izpildīt arī tos vingrojumus, kuri diez ko nepatīk?
Rudenī vai ziemā, kad ārā ir pārāk auksts treniņiem stadionā, mums sākas tā saucamais “bumbu festivāls” – trenējamies ar 4–5 kilogramus smagām bumbām. Tās gan es neciešu! Taču katru reizi cenšos sev atgādināt, ka šīs pūles atmaksāsies un rezultāts būs redzams sacensībās vasarā.
Gatavošanās olimpiskajām spēlēm nebeidzas ar sporta treniņiem, tas nozīmē pilnīgu pašatdevi arī citās jomās. Vai eksistē kāda īpaša “olimpiskā diēta”?
Sportistiem ikdienā ir būtiski ēst kārtīgi un sabalansēti - labprāt izvēlos svaigos salātus ar dažādam piedevām, piemēram lasi. Ja steidzos un nav laika pašai gatavot, izvēlos kādus no gatavajiem piedāvājumiem – pēdējā laikā esmu iecienījusi “Narvesen” “Good Food” salātus ar vistu, kvinoju un ķirbi.
Pats galvenais – no ēdienkartes pilnībā tiek izslēgti jebkādi saldumi un našķi. Tas laikam ir lielākais šoks ķermenim, kas tomēr ir pieradis ik pa laikam dabūt kādu gardumiņu. Jāēd tā, lai būtu spēks, tomēr pirms sacensībām ierastos ogļhidrātus, vistas gaļu, svaigus dārzeņus un zaļumus noteikti papildina arī uztura bagātinātāji, kas nodrošina visas nepieciešamās piedevas. Lai visu, kas sportistam vajadzīgs, uzņemtu tikai ar ēdienu, katru dienu būtu jāēd divas, trīs reizes vairāk, nekā cilvēkam ir pa spēkam.
Man ļoti garšo griķi un makaroni, bet arī ar tiem nedrīkst pārspīlēt. Griķi ir smags ēdiens, makaroni pārstrādājas ātrāk, taču gan griķus un makaronus, gan rīsus labāk ēst pa dienu un vakariņās izvēlēties bagātīgu, bet vieglu maltīti, lai kuņģī nebūtu smaguma sajūtas un varētu kārtīgi izgulēties. Tas sportistam ir ne mazāk svarīgi. Pēc sacensībām gan sevi palutināšu!
Kā iegūstat papildu enerģiju izšķirošajam startam?
Man noteikti nebūs līdzi ne šokolāde, ne cukuroti dzērieni, bet melna kafija bez cukura un želejkonfektes gan. Tā kā ikdienā cukuru nelietoju vispār, ceru, ka apvienojumā ar pozitīvu stresu un adrenalīnu šis cukura būstiņš tieši pirms starta iedos vajadzīgo spērienu uz 15 minūtēm.
Ja jums būtu jāizvēlas disks vai šķēps, kuram jūs dotu priekšroku?
Tas ir ļoti komplicēti. Kā vīram ar sievu – vienu dienu pastrīdas, otru atkal mīļi dzīvo. Apvienot disku un šķēpu patiesībā ir ļoti grūti, jo katrā disciplīnā vajadzīgas atšķirīgas prasmes. Meklēju vidusceļu, lai nebūtu sarežģīti ne ar vienu, ne ar otru. Varbūt ar šķēpu mazliet vairāk ir tā mīļā dzīvošana.
Kādi kuriozi vai spilgtākās atmiņas jums palikušas prātā no iepriekšējām spēlēm?
Tokijas spēlēs man bija vēl atlikušas pāris dienas līdz startam. Ieplānoju treniņu iesildīšanās stadionā, un tur vienmēr stāv mūsu metamkrēsli. Aizbraucu, bet mana beņķa nav! Un neviens nezina, kur ir. To nevar sajaukt ar citiem – man vienīgajai pasaulē ir viscaur rozā metamkrēsls. Kad meitenes to ierauga, viņas zina, ka esmu klāt, un jau baidās! Bet beņķa nekur nav. Braucām atpakaļ uz olimpisko ciematu, kur komandas vadītāja manu rozā beņķi pamatīgi izmeklējās. Nu, ko lai domā? Konkurentes paslēpušas! Bet viss izrādījās kārtībā, tas bija atvests, tikai mums aizmirsa par to paziņot. Kopš tās reizes savu beņķi ļoti pieskatu – kas tik nevar notikt!
Ko plānojat sasniegt šajās spēlēs?
Pēc sacensībām varēšu pateikt, vai esmu tos sasniegusi. Es zinu, kas man ir jāizdara, un tiekšos pēc tā!