Paralimpiskās komitejas prezidente Dadzīte: Vai sportā esam vienlīdzīgi?

Tieši tā. Un absolūti lielākajam vairumam invalīdu tiešām paralimpiskā sporta halle ir pēdējā vietā vajadzību sarakstā. Invalīdi jau nav tikai ratiņkrēslos sēdošie, invalīdi ir arī neredzīgie, nedzirdīgie, cilvēki ar smagām garīgām saslimšanām un atpalicībām, ģenētiskām problēmām (piemēram, Dauna sindromu) utt. Nedomāju, ka sportošanas iespēju trūkums šobrīd ir Latvijas invalīdu svarīgākā problēma, kam būtu jātērē desmitiem miljoni uz pabalstu celšanas vai kopēju pieejamības rēķina.

Vispirms- raksts ir par sabiedriskās domas apstrādi, lai bīdītu Paralimpiskā kompleksa būvniecību Bišumuižā par desmitiem miljonu EURO. Otrkārt- jautājums par invalīdu vienlīdzību- vieni saņem niecīgus grašus, nav pieejama cilvēka cienīga dzīve, bet citi saņem 28 tūkstošus par medaļu diska mešanā. Ir jābūt kaut kādai loģikai un samērīgumam. Un arī kaut kādai vienlīdzībai.