LHF ziņo, ka Demidovs aizsaulē devies 59 gadu vecumā.
Bijušais handbolists Rīgā ieradās 1980.gadā no Temirtau, Kazahstānas. Demidovs dzimis Krievijā - nelielā ciematā pie Viksas pilsētas toreizējā Gorkijas apgabalā, bet četru gadu vecumā ar ģimeni pārcēlās uz Temirtau.
Talantīgo un atraktīvo saspēles vadītāju (vēlāk viņu iesauca par "padomju handbola D'Artanjanu") no Almatas "Dinamo" pie sevis gribēja pārmānīt vairāki augstākās līgas klubi un tajā skaitā arī Maskavas MAI - savulaik pirmā padomju komanda, kas ieguva EHF Čempionu kausu (ar Jāni Vilsonu vārtos), kas arī toreiz bija viena no spēcīgākajām PSRS.
Taču Demidovs ar sievu nolēma doties uz Rīgu. Visu esot izšķīris tas, ka "Celtnieka" vadība nebija slinkojusi un bija vairākas reizes tikusies ar Sergeju, turklāt viņam jau bija ģimene un Rīga, kur tāpat kā Maskavā solīja dzīvokli, likās simpātiskāka pilsēta par Maskavu. Drīz vien viņš arī kļuva par "Celtnieka" līderi.
Pagājušajā gadā intervijā Demidovs atzina, ka ir bijuši tikai divi treneri, kuri ļāvuši viņam brīvi izpausties - Andris Gulbis Rīgas "Celtniekā" un pēc tam Jurijs Kļimovs Maskavas MAI. Pirms nokļūšanas MAI komandā, Demidovs ar "Celtnieku" 1982.gadā PSRS čempionātā izcīnīja vēsturē augstāko vietu - sesto.
Demidovs bija arī PSRS izlases spēlētājs, slimības dēļ viņš izkrita no valstsvienības sastāva, kas gatavojās 1988.gada olimpiskajām spēlēm Seulā.
Tāpat Demidovs bija viens no pirmajiem padomju handbolistiem, kurš 1989.gadā devās spēlēt uz ārzemēm - uz "Sandefjord" komandu Norvēģijā. Tur viņš jau pirmajā sezonā iekaroja simpātijas un atzinību, kļuva par vienu no labākajiem spēlētājiem, bet vēlāk arī tika atzīts par labāko spēlētāju.
Pēc spēlētāja karjeras beigām Demidovs aktīvi darbojās Norvēģijas handbola druvā ar jaunajiem spēlētājiem - Sergejs bija Norvēģijas handbola federācijas speciālists darbā ar jaunajiem handbolistiem, tad viņš vadīja Norvēģijas labāko sporta ģimnāziju.