"Pārmest sev neko nevaru – labs starts, labi aizgāja un bija labs ritms. Viss bija tā, kā vajadzēja, vienkārši beigās pietrūka nedaudz spēka," smaidīgs un apmierināts ar padarīto mediju zonā bija Rumjancevs.
Tūlīt pēc finiša Aleksejs gan uzsita ar dūri pa laivu. "Tas bija tāpēc, ka bišķin nesanāca – palaidu garām spāni. Es zināju, ka viņš beigās pēdējos trīsdesmit metros brauks uz priekšu, bet nu vienalga bija tāds moments, ka man tas nepatika. Cerēju, ka noturēšu pārsvaru." Tik īsā un ātrā distancē ir grūti orientēties pozīcijā. To atzina arī Rumjancevs. "Es īsti neredzēju, kurā vietā tajā brīdī biju. Ja reiz airēju priekšā spānim, tad laikam jau biju trijniekā."
Pēc fināla sasniegšanas airētājs cerējis uz vismaz piekto vietu. "Man nebija tā, ka nu tikai es būšu medaļās, bet es zināju, ka varu palikt jebkurā vietā. Astotais celiņš šoreiz nebija labs. Pūta neliels sānu pretvējš. Es gan negribu tagad teikt, ka, ja man būtu pirmais vai otrais celiņš, tad būtu medaļa. Nē, to es negribu apgalvot. Es noskaņojas, ka man ir astotais celiņš un viss. Ar to bija jāsamierinās." Rumjancevam jau nebija alternatīvas. Vispirms celiņus izvēlas pusfināla uzvarētāji, kuri parasti paņem ceturto, piekto un sesto celiņus. Pēc tam izvēles tiesības ir otro vietu ieguvējiem un beidzamajiem paliek malējie celiņi.
Latvijas komandā Aleksejs bija pēdējais reālais medaļu pretendents. Šī iemesla dēļ viņš papildus psiholoģisko slogu neesot izjutis. "Esmu jau pieradis. Zinu, kad man ir starts un uz to laiku arī noskaņojos. Nav tā, ka es pats paceltu uztraukumu. Man ir viss saplānots. Izdarīju to, ko parasti daru. Protams, ka uztraukums bija, bet tas bija patīkams, jo apzinājos, ka airēšu olimpiādes finālā. Zināju arī, ka tas būs mans šīs sezonas pēdējais brauciens."
Latvijas komandā augstāk par Rumjancevu Rio olimpiādē ir tikai Rebeka Koha un Laura Ikauniece-Admidiņa, kuras ieņēma ceturto vietu.