Kā ziņots, Samoilovs/Sorokins dalību Olimpiādē noslēdza dalītā devītajā vietā, bet otrs Latvijas pāris - Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš - izcīnīja bronzas godalgas.
Savukārt pagājušajā nedēļā notikušajā sezonas pēdējā Grand Slam posmā Pļaviņš/Šmēdiņš, turpinot sekmīgos startus, aizkļuva līdz finālam, kurā arī izcīnīja uzvaru, bet Samoilovs/Sorokins zaudēja visos trijos mačos, paliekot dalītā 25.vietā.
Samoilovs secinājis, ka visu neveiksmju pirmsākumi meklējami pagājušā gada vasaras sākumā, kad sākās Londonas olimpisko spēļu atlase, bet Sorokins guva muguras traumu. Ticis nolemts, ka operācija Sorokinam netiks taisīta līdz sezonas beigām.
"Ruslans spēja saņemties, taisīja pretsāpju blokādes, un mēs visu pagājušo gadu nospēlējām uz trim kājām, jo viņa muskulis pilnībā nestrādāja," pirmdien notikušajā pludmales volejbolistu sveikšanas pasākumā secināja Samoilovs. "Tāpēc mūsu mērķis bija pēc iespējas augstāk noturēties rangā, lai šosezon vēl saglabātu cerības tikt uz olimpiskajām spēlēm."
Tad nu šīs sezonas sākumā Pļaviņš/Šmēdiņš, pateicoties ceturtajai vietai pagājušā gada pasaules čempionātā, atradās ievērojami labākās pozīcijās ceļā uz Olimpiādi, bet Samoilovs/Sorokins labāko sportisko formu sasniedza uz atlases noslēgumu, kad piecu Pasaules kausa posmu laikā četras reizes izcīnīja piekto vietu.
"Mēģinājām otro reizi sasniegt optimālo sportisko formu uz olimpiskajām spēlēm, bet nesanāca," secināja Samoilovs. "Pirmās divas spēles Londonā mums vēl bija labas, bet nākamajām divām pietrūka spēka, tāpēc radās kļūdas. Emocionālā un fiziskā noguruma dēļ nevarējām parādīt labāko sniegumu."
Tieši Samoilova tēvam un trenerim Genādijam pirmajam Latvijā bijis lielais sapnis par dalību olimpiskajās spēlēs, ko spēlētājs pirms četriem gadiem realizēja pārī ar Pļaviņu, kad sportisti izcīnīja devīto vietu.
"Pirms desmit gadiem viņš piedāvāja kopā spēlēt man un Mārtiņam. Toreiz bijām 18 gadus veci un tēvs teica, ka nepieciešams regulāri spēlēt Pasaules kausa pamatsacensībās," atcerējās Samoilovs. "Padomājām, ko viņš tur runā, jo pat Latvijas vadošie pāri toreiz nespēja regulāri tikt pamatsacensībās. Savukārt, kad viņš runāja par olimpiskajām spēlēm, tas vispār likās neiespējams sapnis."