"Protams, ka neesmu apmierināts. Gribēju un tēmēju uz finālu, bet neizdevās. Tāds ir sports. Vienkārši neizdevās šodien, un viss," sarūgtināts pēc sacensībām bija Sirmais.
Ar neizdošanos Zigismunds domāja tehnisko izpildījumu. "Pirmais metiens bija nedaudz stresains. Otrajā es jau pieliku četrus metrus, kāpināju un sajutu metienu, bet trešajā gāju uz 83 vai 84 metriem un vienkārši šķēps uzlidoja par augstu. Diemžēl dod tikai trīs metienus."
Pirms pēdējā metiena sportists ir zinājis, ka ir jāmet tālāk, lai iekļūtu finālsacensību dalībnieku skaitā. "Es zināju, ka ir jāmet 83 metri, jo ir spēcīgs dalībnieku skaits. Uz to es arī gāju, bet nedaudz pietrūka. Žēl, ka tā, bet dzīve turpinās."
Iespējams, Zigim vienīgajam no šķēpmetējiem nebija neviena, kas dotu padomu. Viņa treneris soms Kimmo Kinnunens uz Rio neatbrauca. "Padomājiet paši, kā tas varētu būt, kad viens pats esi Riodežaneiro bez trenera un treniņu partneriem, un jācīnās arī vienam pašam. Es domāju, ka grūti tā ir," iejusties savā ādā aicināja Sirmais.
Pirms sacensībām viss gan bijis normāli. "Filmējām metienus, sūtījām trenerim, kurš izanalizēja un pēc tam sūtīja atpakaļ. Viss gāja bez aizķeršanās." Painteresējoties, vai treniņos bijusi sajūta, ka varētu būt, Zigismunds norādīja. "Nevis varētu būt, bet ka ir jābūt!"
Salīdzinot ar Eiropas čempionātu Amsterdamā, atšķirība esot bijusi apgaismojumā. "Man nepatīk mest vakarā. Nezinu kāpēc, bet nejūtos omulīgi. Citiem tā nav, jo viņi sameta normāli, bet man vairāk patīk mest dienasgaismā. Startēšana tik vēlu man netraucēja, jo atbraucu uz Rio savlaicīgi un biju jau aklimatizējies."
Pirms metieniem Zigismunds ar plaukstu sasišanu skatītājiem norādīja, ka lieti noderētu viņu atbalsts. "Līdzjutēji šeit ir interesanti. Ļoti daudzi sūdzas par viņiem. Es jau cerēju, ka būs normāli, jo aiz sektora sēž treneri un atlēti. Domāju, ka varbūt uzsitīs ritmiņu, kas man ir svarīgi, lai nedaudz uzkurinātos, jo man vajag nedaudz agresijas. Kad palieku mierīgs, metiens neizdodas."
Kvalifikācijas A grupā Rolands Štrobinders aizmeta 77,73 metrus un varēja nenervozēt, jo bija skaidrs, ka ar šādu rezultātu iekļūšanai labāko divpadsmitniekā nepietiks. "Ir man trauma, bet vienmēr var labāk. Arī ar savainojumu es varēju aizmest 81 vai 82 metrus tālu. Šoreiz laikam nebija lemts." Rolands atzina, ka vārīgo elkoni jutis katrā metienā, lai gan bija iešpricētas pretsāpju zāles. Elkonim esot plīsusi cīpsla. Jau pēc pirmā metiena treneris un tēvs Mārcis Štrobinders norādīja, ka metiena brīdī ir noliekšanās uz kreiso pusi. "Es elkoni cenšos saudzēt, tāpēc liecos pa kreisi. Ja izmestu pareizi, tad gan elkonis arī nesāpētu. Vaina ir meklējama arī galvā." Rolands pirmais uzsāka kvalifikācijas sacensības. "Uztraukums bija liels, jo tas tomēr nav vienkārši pirmajam uzsākt kvalifikācijas sacensības. Pēc tam gan viss bija kārtībā. Principā šis bija mans pašreizējo iespēju rezultāts. Izdarīju, ko varēju."
Otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas neviens no Latvijas vīru šķēpmetējiem neiekļuva finālsacensībās.