Konkurenti ir sektorā - un neklātienē arī viens mājās. Talsu šķēpmetējs Rolands Štrobinders Valsts prezidenta balvas sacensībās Valmierā ar rezultātu 83,10 metri beidzot pārspēja tēva Mārča Štrobindera personisko rekordu 81,78 metri. Titulu vairāk gan joprojām ir tēvam. Mārcis Štrobinders 1987. gadā sacensībās Rīgā pirmo reizi jaunā tipa šķēpu raidīja pāri 80 metru robežai (80,04). Mārcis ir astoņkārtējs Latvijas čempions, kā arī izcīnījis otro vietu 1986. gada PSRS tautu spartakiādē un 1994. gadā Labas gribas spēlēs.
Rolandam Štrobinderam pirmais nopietnais starts pieaugušo konkurencē būs šonedēļ Eiropas čempionātā Cīrihē. Sportists un viņa tēvs Mārcis Štrobinders intervijā Dienai stāsta par gatavošanos čempionātam.
Fragments no intervijas:
Vai nav tā, ka Gints Palameiks trenera darba pirmsākumos savas metodes izmēģināja uz Mārci Štrobinderu, bet tagad, strādājot ar Rolandu, viņam jau ir zināms, ko nevajadzētu atkārtot?
Mārcis Štrobinders. Tā tik tiešām bija, ka mēs abi ar Gintu savulaik augām kopā - es kā audzēknis un viņš kā treneris. Gints bija izgājis Valentīna Mazzālīša (Jāņa Lūša treneris - aut.) skolu, teoriju viņš zināja, bet praksē mēs abi kopā soli pa solītim virzījāmies lēnām uz augšu. Gints pilnveidojās kā treneris. Patlaban viņš jau Latvijā ir ja ne vadošais, tad viens no vadošajiem speciālistiem šķēpa mešanā pilnīgi noteikti.
Rolandu gan vienu laiku trenēja arī tēvs Mārcis…
M. Š. Tā tik tiešām bija. Redz, man tajā laikā vajadzēja rūpēties arī par veikalu, boulingu, un kas tikai vēl nebija… Rolandam kādu laiciņu rezultāti neuzlabojās. Viņam jau kļuva neērti, ka uzvārds ir, bet šķēps nelido. Tad arī Rolands ieminējās, ka gribētu kaut ko pamainīt. Es teicu: OK, esmu ar mieru visu nolikt maliņā un pievērsties tikai trenēšanai, bet ar vienu nosacījumu, ka mani tad pilnībā būs jāklausa. Trīs gados no nedaudz pāri 40 metriem tikām līdz 69 metru atzīmei. Pēc tam jau Gints izteica priekšlikumu, ka varētu trenēt Rolandu, jo viņam pašam auga Madara (Latvijas rekordiste, trenera Ginta Palameika meita - aut.), bet es apzinājos, ka tik lielas trenera bagāžas man vēl nav. Tagad es pats atkal esmu atgriezies trenera darbā, tajā procesā esmu iekšā, un mums ar Gintu ir izveidojies labs dialogs - ko dara, kā dara un kāpēc dara, tā ka, es domāju, šai ziņā viss ir kārtībā.
Tu Rolandam sacīji, ka viņam pilnībā būs tevi jāklausa. Pēc horoskopa zīmes Rolands ir Auns, bet šīs zīmes cilvēki vairāk ir sava ceļa gājēji…
R. Š. Dažreiz jau neieklausos. Ir reizes, kad dusmas ņem virsroku, bet tā jau cenšos darīt, kā man saka, lai viss izdotos.
Kādas ir treniņu iespējas Talsos?
M. Š. Tagad jau ir normāli. Jaunajā hallē ir 80 metru taisne ar sešiem celiņiem, vienā galā ierīkota tāllēkšanas bedre, ir svaru zālīte. Nav salīdzināms ar apstākļiem, kādos es trenējos vecajā sporta namā. Protams, ļoti noderētu mešanas tīkls, bet apstākļi ir uzlabojušies.
Mūsdienu jauniešiem tuvākas ir sporta spēles. Tā ir iespēja regulāri būt uzmanības centrā un arī finansiāli var vairāk nopelnīt. Kāpēc tomēr izvēlējies šķēpa mešanu?
R. Š. Man jau šķiet, ka individuālajos sporta veidos ir iespēja vairāk nopelnīt. Komandu sportā ir jātiek līdz patiešām augstam līmenim, lai labi pelnītu. Runājot par šķēpa mešanu, es jau apzinājos, ka tā man ir ierakstīta gēnos. Zināju, ka metīšu šķēpu, bet florbols vienubrīd ņēma virsroku. Tētis tajā laikā pierunāja, lai es eju viņa pēdās.
Eiropas čempionāts būs nozīmīgs arī tāpēc, ka sezonas gaitā tā ir reta iespēja iekļūt Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā?
M. Š. Noteikti. Rolands jau divas reizes ar Eiropas junioru un Eiropas U-23 čempionātā ieņemto ceturto vietu ir palicis pie vienības sliekšņa. Finansiāli iekļūšana LOV pamatsastāvā būtu labs atspaids.
Šķēpmešana ir dārgs sporta veids?
M. Š. Es domāju, ka nav īpaši dārgs.
R. Š. Ja tikai pašam nav šķēpi jāpērk.
Cik maksā viens šķēps?
R. Š. No 700 līdz 900 eiro.
M. Š. Šķēpu arsenāls varētu būt bagātīgāks. Rolandam ir saglabājies viens šķēps, kuru es vēl metu. Vienu manu šķēpu viņš salauza. Patlaban Rolandam ir četri šķēpi.
Kā vērtē Rolanda iespējas iekļūt pasaules labāko metēju skaitā?
M. Š. Man patīk, ka viņam rezultāti ir puslīdz stabili. Ja viņš stabili metīs jau 83 un 84 metrus, tad vienā dienā izsprāgs arī 88 vai 89 metri.
Ar kādu mērķi Rolands brauc uz Cīrihi?
M. Š. Labi būtu, ja viņš tiktu labāko divpadsmitniekā, kas iegūst tiesības startēt finālsacensībās.
Visu interviju ar sportistiem lasiet pirmdien, 11.augustā, laikraksta Diena sporta lappusēs!