Ilgus gadus Andruškevičs sacensībās Viktoram Ščerbatiham precīzi pieteica nepieciešamos svarus, lai apspēlētu konkurentus. Vienīgais misēklis gadījās Pekinas 2008. gada olimpiādē. Savu prasmi noteikt audzēkņa gatavību Eduards kārtējo reizi lieliski apliecināja sacensībās Norvēģijā.
Kāpēc Eiropas čempionātā pēc Plēsnieka diviem neveiksmīgajiem mēģinājumiem raušanā pacelt 175 kilogramus smagu svaru stieni izlēmi pēdējo mēģinājumu pārsaukt uz 177 kilogramiem?
Es redzēju, ka viņš jau ir atsilis, muskuļi vairs nebija vajadzīgajā tonusā. Tā sacensībās mēdz gadīties, kad konkurenti vairākkārt pārsauc pieteiktos svarus. Pašam ir sajūta, ka tūlīt jau būs jāiet uz postamenta, bet pauze ievelkas. Artūram iesildīšanās zālē vajadzēja izdarīt pāris raušanas vingrinājumu, tāpēc arī pārsaucu mēģinājumu uz nākamo svaru, lai tam pietiktu laika. Viņš pacēla 150 un 160 kilogramu un pēc tam sacensību zālē arī 177 kilogramus. Es zināju, ka viņš var to izdarīt, jo treniņā raušanā bija pacēlis arī 180 kilogramu.
Tad patiešām žēl, ka neizdevās šo rezultātu sasniegt arī sacensībās.
Diemžēl raušanā Artūrs pazaudēja divus mēģinājumus, taču sacensībām viņš tik tiešām bija labi sagatavojies gan fiziski, gan arī tehniski. Treniņā viņš no statīva uzgrūda 230 kilogramu.
Artūrs pēc sacensībām atklāja, ka šī viņam būs laba mācība, domājot par Rio olimpiādi?
Jā, jo viņam pēdējā laikā raušanā viss izdevās gandrīz bez aizķeršanās. Sacensībās Polijā gāja gludi, un pasaules čempionātā Hjūstonā bija tikai viena kļūda. Arī es neesmu apmierināts ar piedzīvoto raušanā Eiropas čempionātā, bet grūšana bija laba - stabili pacēla 226 kilogramus, tomēr es domāju, ka viņš var celt vairāk.
Visi spēcīgākie startēja Eiropas čempionātā?
Nebija Krievijas sportista Dāvida Bedžanjana (2015. gada pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs - M. Z.). Viņš ir labāks grūšanā ar 230 un vairāk kilogramiem, bet raušanā rezultāts jau ir līdzīgs tam, ko uzrāda Artūrs.
Skatoties Rio virzienā, kuri būs nopietnākie konkurenti?
Spēcīgi ir divi Āzijas svarcēlāji. Vispirms jau Kazahstānas sportists Iļja Iļjins, kurš mērķēs uz trešo olimpisko zelta medaļu, jo divreiz ir uzvarējis svara kategorijā līdz 94 kilogramiem (2014. gada pasaules čempions, kurš decembrī ar paceltiem 246 kg sasniedza pasaules rekordu grūšanā un arī summā - 437 kg), un Uzbekistānas svarcēlājs Ruslans Nurudinovs, kurš nestartēja Hjūstonā, bet bija otrais 2014. gada pasaules čempionātā (432 (193+239) kg). Pārējie medaļu pretendenti īstenībā ir Artūra līmenī. Vienīgi būs jāskatās, kā olimpiādei sagatavosies Bedžanjans.
Cik kilogramu būs jāpaceļ, lai izcīnītu olimpisko medaļu?
Es rēķinu, ka raušanā vajadzēs pacelt vismaz 185 un grūšanā - vairāk nekā 230 kilogramu.
Pats kādreiz biji viens no labākajiem sava laika svarcēlājiem tehniskajā izpildījumā raušanas disciplīnā, tomēr Plēsniekam labāk padodas grūšana.
Tehniskajā ziņā Artūram arī viss ir kārtībā. Viņam ir nedaudz savādāks mugurkaula izliekums, un arī pleci neļauj visu izpildīt, kā vajadzētu, bet tik un tā viņš var raušanā pacelt krietni vairāk. Galvenais - jāpierod strādāt ar lielajiem svariem. 160 un 170 kilogramu viņš paceļ bez problēmām. Treniņos no speciāliem paaugstinājumiem viņš ir cēlis 190 kilogramu.
Plēsniekam nākotne ir pašreizējā svara kategorijā līdz 105 kilogramiem vai arī supersmagajā, kurā startēja Viktors Ščerbatihs?
Pagaidām izskatās, ka viņš uz ilgāku laiku varētu palikt šajā svara kategorijā un varbūt nekad arī nepāries uz kategoriju virs 105 kilogramiem. Bet visādi pavērsieni jau ir iespējami.
Turpinot par Rio izredzēm - ko mēs varam gaidīt no jaunās un talantīgās Rebekas Kohas? Eiropā viņa ieguva bronzu, tomēr olimpiādē konkurence būs daudz nopietnāka un medaļu iegūt laikam jau nav reāli?
Par medaļu viņa vēl nevarēs cīnīties, taču arī viņas potenciāls ir krietni lielāks. Desmitniekā un astoņniekā Rebeka var iekļūt. Varbūt pat arī sešniekā. Vēl mums ir laiks, lai uzlabotu rezultātu. No novembrī notikušā pasaules čempionāta Hjūstonā līdz nule kā notikušajam Eiropas čempionātam viņa summā ir pielikusi klāt sešus kilogramus (no 192 līdz 198 kilogramiem - M. Z.). Es rēķinu, ka, paceļot jau 200 kilogramu, vajadzētu būt labāko astoņniekā. Ja pieliek vēl pāris kilogramu, reāls jau ir sešnieks.
Mazajās svara kategorijās dominē Āzijas svarcēlājas?
Jā, no Ķīnas, Taizemes un Kazahstānas. Četras vai pat piecas vadošās sportistes ir ļoti spēcīgas, bet ar pārējām Rebeka var cīnīties. Viņa vēl ir ļoti jauna (maijā būs 18 gadu - M.Z.). Šajā vecumā iekļūt labāko desmitniekā olimpiādē - Latvijas svarcelšanai tas arī būtu labs sasniegums. Kohas olimpiāde būs pēc četriem gadiem.
Viktors Ščerbatihs savulaik par puišiem sacīja, ka augstvērtīgu rezultātu var sasniegt tikai tad, ja kāda meitene nenovirza domas citā virzienā. Rebekas kontekstā jāsaka, ka nākotnē draugs var atrunāt no trenēšanās svarcelšanā...
Es saprotu, par ko ir runa. Pagaidām es redzu, ka viņa pati apzinās, ko var sasniegt. Rebekai arī patīk, ko viņa dara.
Eiropas čempionātā iegūtā bronza būs stimuls turpināt trenēties vēl nopietnāk?
Pilnīgi noteikti. Viņa arī redz, ka ir atbalsts no Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Olimpiskās vienības, tāpat arī no Ventspils pašvaldības. Finansiālā situācija ir laba, un Rebeka jau strādā kā profesionāle.
Visu sarunu ar Eduardu Andruškeviču lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!