Līdzšinējās diskusijās par šo tēmu smiekliem vietas nav bijis, jo nereti izskanējušas aizdomas, ka cīņā par lielāku finansējumu reizēm uzvar lobijs, nevis kritēriji. Arī sarunās ar sporta nozares pārzinātājiem, atsijājot racionālos domugraudus no funkcionāru jociņiem, var izšķirt vairākus vājos punktus sazarotajā valsts sporta naudas dalīšanas sistēmā.
Caur vienu vietu
Lielākā funkcionāru vienprātība ir par to, ka naudas ir par maz, bet lielākās diskusijas - par to, kā tiek menedžēta nauda augstu sasniegumu sportam. Pirmkārt, jau «lielā sporta» finansējums atrodams pat divās budžeta programmās, un tās dalītāji ir vairāki - līdz olimpisko sporta veidu pārstāvjiem lielākā daļa šīs naudas nonāk caur Latvijas Olimpisko vienību (LOV), Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Olimpiešu sociālo fondu, vēl daļu augstu sasniegumu naudas piešķir Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), savukārt naudu komandu sporta spēļu izlasēm dala vēl atsevišķa komisija.
Te arī parādās pirmā problēma - pārāk sadrumstalota finansēšanas sistēma. «Jābūt vienai organizācijai, kas koordinē valsts naudas plūsmu,» uzskata Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis. Tam piekrīt arī LSFP ģenerālsekretārs Egils Puriņš: «Valsts naudai vajadzētu iet caur vienu vietu. Vai nu tā būtu ministrija, vai federāciju padome, vai olimpiskā komiteja.» Ieguvums no finansējuma centralizēšanas būšot lielāka caurskatāmība un labāks priekšstats par to, kā valsts nauda tiek tērēta, turklāt arī federācijām nebūtu jāveido «dubultās atskaites» vairākām organizācijām.
LOK prezidents Aldons Vrubļevskis ir pretējās domās. Viņaprāt, nebūtu labi visas olas salikt vienā groziņā: ja viens finansējuma kanāls izsīkst, nauda no citiem palīdz stabilizēt situāciju. Arī tas, ka lielā sporta naudu dala vairākas organizācijas, neesot slikti, jo tām ir atšķirīgi mērķi.
Izmantojot A. Vrubļevska metaforu, olimpisko sporta veidu groziņos pašlaik ir vairāk olu, kas pārējiem liek sadrūvēties un uzdot jautājumu: «Ar ko neolimpiskie sporta veidi ir sliktāki?» Olimpisko spēļu federācijām ir jākonkurē visaugstākajā līmenī, lai kvalificētos un piedalītos olimpiskajās spēlēs, bet daudzos neolimpiskajos sporta veidos nav tāda konkurences sieta un tāda līmeņa sacensību, skaidro A. Vrubļevskis. Latvijas Motosporta federācijas prezidents Egils Agarskis gan akcentē, ka, piemēram, motosportisti, kas sacenšas visaugstākajā līmenī, iegūst ne mazāku atpazīstamību kā olimpieši, tomēr uz atbalstu no LOK un LOV pretendēt nevar. Tiesa, arī motosporta federācijas iegūto valsts atbalstu MX1 licences iegādei, kas ļauj Latvijā rīkot pasaules čempionāta posmu (licence maksājot pārsimt tūkstošus latu), atsevišķi speciālisti Dienai sauc par prasmīga lobija piemēru. E. Agarskis uzskata, ka tas valstij ir finansiāli izdevīgs projekts.
Trūkst kritēriju
Paradoksāla sistēma atklājas, mēģinot šķetināt, pēc kādiem kritērijiem dalīts valsts finansējums sportam - mazāko finansējumu dala tie, kam ir visdetalizētākie finansēšanas kritēriji, un otrādi. «Pie mums iet viss pēc kritērijiem,» saka LSFP prezidents Andris Kalniņš. Pārskati liecina, ka LSFP augstu sasniegumu sporta un aktivitāšu kritēriju sistēma tiešām ir detalizēti izstrādāta, federāciju vērtējums par katru no tiem ir publiski pieejams, redzams arī, cik katra no tām ir saņēmusi. Tomēr LSFP ietekme ir neliela, jo tā būtībā dala tikai «sviestmaizi», proti, 260 tūkstošus latu, turklāt vēl to pašu izdala uz visām federācijām. Tas nozīmē, ka labākajiem tiek nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem latu gadā.
Sportistiem, kas atrodas spicē, labākais atspaids pašlaik esot LOV. Tie, kuri iekļūst olimpiskās vienības pamatsastāvā (A sastāvs) un rezerves sastāvā (B sastāvs), saņem atbalstu treniņu darbam, pabalstu no Olimpiešu sociālā fonda, līdzekļus medikamentiem un apdrošināšanu. LOV arī ir savi mediķi un aparatūra, ko sportisti var izmantot. Jaunatnes sastāvam (dēvēts par C sastāvu) pašlaik pienākas minimāls atbalsts. LOV ir kritēriji, kas sportistiem ir jāsasniedz, lai iekļūtu katrā no sastāviem, taču tie tiek dēvēti par interpretējamiem un nepilnīgiem. Piemēram, skeletonistu treneris Dainis Dukurs norāda, ka trūkst motivācijas programmas tiem, kas kritērijus izpildījuši ar augstāko rezultātu. Paraugoties uz LOV ziemas sastāvu jaunajai sezonai, tiešām redzams, ka skeletonista Martina Dukura, kurš pērn ieguva visus galvenos titulus pasaulē, finansējums treniņu darbam ir tikai par 600 latiem gadā lielāks nekā kamaniņbraucējiem, kas no pasaules spices atrodas krietni tālāk.
Vislielākos jautājumus varētu raisīt LOV atbalsts kalnu slēpotājam Kristapam Zvejniekam. Jaunais sportists arī ir C sastāvā, taču viņam piešķirtais finansējums treniņu darbam (3000 latu gadā) ir sešas reizes lielāks nekā visiem pārējiem C sastāva sportistiem. K. Zvejnieks arī ir vienīgais C sastāva sportists, kas saņem pabalstu no Olimpiešu sociālā fonda (Ls 6000 gadā), turklāt tas ir lielāks nekā daļai atlētu no B sastāva. LOV atbilde par atbalstu K. Zvejniekam ir lakoniska - lēmums pieņemts, «balstoties uz iepriekšējā sacensību sezonā uzrādītajiem rezultātiem un Latvijas Slēpošanas savienības ieteikumu».
D. Dukurs arī iesaka samazināt B un C sastāva finansējuma starpību un padomāt par to, kā atbalstīt jaunos sportistus pēc tam, kad viņi no junioru līmeņa nonāk pie pieaugušajiem. Daudziem, ielecot pieaugušo konkurencē, sākumā esot pārsteigums, jo rezultāti krietni pasliktinās. Tāpēc esot jāizveido «koridors» - jāatbalsta jaunais sportists, kad viņš sāk sacensties pieaugušo konkurencē, lai dotu laiku augt un attīstīties.
LVM jauni kritēriji
Par nepietiekami skaidriem kritērijiem pārmetumus raida arī LOK. A. Vrubļevskis stāsta, ka LOK piešķir naudu 34 olimpisko sporta veidu federāciju darbības nodrošināšanai: 500 latu mēnesī tiem, kuru sportisti nav startējuši olimpiskajās spēlēs, 800 latu tiem, kuru sportisti ir startējuši, un 1000 latu tiem, kuru sportisti ir izcīnījuši medaļas. G. Zālītis norāda, ka tādējādi vienādu finansējumu saņem federācijas, kuras uz olimpiskajām spēlēm aizved vienu sportistu, un tās, kurām ir virkne sportistu.
Pārējo finansējumu federācijām LOK dalot pēc to vajadzībām, gatavojoties olimpiskajām spēlēm. Ja tuvojas vasaras olimpiskās spēles, ziemas sporta veidu pārstāvjiem ir liesāka sezona, un otrādi. G. Zālītis atzīst, ka arī LOK būtu jāpiešķir finansējums pēc konkrētiem kritērijiem, citādi to trūkums paver iespēju lielāko atbalstu izcīnīt sportistiem ar spēcīgāko lobiju, nevis labākajiem panākumiem.
Atsevišķs stāsts ir par valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem. Pēdējos gados liels ziedojums sportā ieplūda no a/sLatvijas valsts meži (LVM) peļņas. Sevišķi lielas sportistu dusmas izsauca LVM pērnais ziedojums LOK 2,4 miljonu latu apmērā, jo no tā 900 tūkstoši latu atlēca diviem privātiem basketbola klubiem - Ventspils un VEF Rīga. Vaicāts par kritērijiem ziedojuma sadalē, A. Vrubļevskis norāda, ka bija noteikts - 75% no ziedojuma jānovirza komandu sporta spēlēm, bet lēmums par to, kam tiks finansējums, bija «sarunu rezultāts starp naudas devēju un naudas saņēmēju». Jaunie LVM kritēriji esot taisnīgāki, jo paredz, ka komandu sporta veidiem jānovirza līdz 50% no ziedojuma, atlikusī puse jāsadala olimpisko spēļu sagatavošanās programmām individuālajiem sporta veidiem, jaunatnes sportam un neolimpiskajiem sporta veidiem.
(Vairāk par šo tematu lasiet 18.oktobra laikrakstā Diena)