Kā tu uztver šos rekordus, sasniegtus tik agrā vecumā?
Tie rezultāti patiesībā nav nemaz tik augsti. Man pašai tas ir nežēlīgs gods, jo ne tikai uzlaboju savus rezultātus, bet reizē pavelku mazliet uz priekšu visu Latvijas peldēšanas līmeni. Man ir prieks, ka to spēju, un tas rada motivāciju sasniegt vēl un vēl. Pasaules līmenī tādi rezultāti nav nekas pārdabisks. Eiropas un pasaules reitingos tie nebūt nav ļoti augsti. Starp juniorēm esmu ap desmito piecpadsmito vietu. Redzu iespējas peldēt vēl ātrāk.
Tā ir peldēšanas specifika, ka rezultāti aug tik strauji un rekordus iespējams sasniegt agri?
Daudz nosaka tas, kā sportists fiziski attīstās. Ir tādi, kuri jau četrpadsmit gados izaug un līdz divdesmit gadiem īpaši vairs nemainās, bet ir tādi, kuri aug pakāpeniski. Tas nosaka arī rezultātu.
Kāda ir sajūta, veicot distanci tik ātri, cik ātri Latvijā vēl neviens to nav darījis?
Sākumā, protams, ļoti sapriecājos par to, bet prieki nevar ieilgt – jāiet tālāk. Emocijas ir ļoti atkarīgas no sacensībām, apstākļiem, kādos rezultāts sasniegts, un mērķa. Piemēram, Eiropas junioru čempionātā pirmo reizi izpeldēju zem 55 sekundēm, bet nebiju līdz galam apmierināta, jo ļoti gribēju izcīnīt medaļu, kas bija tik tuvu. Par rekordu pat aizmirsu, bet, kad sapratu, ko esmu paveikusi, sāku raudāt. Biju ļoti laimīga par rezultātu.
Divi tevis pārspētie rekordi bija turējušies gadiem...
Jā, viens bija 34 gadus, otrs – 28 gadus vecs. Tas ir nedaudz dīvaini, ja par to padomāju – tie rekordi taču bija divas reizes vecāki par mani pašu! Pati iepriekšējo rekordu īpašnieces nemaz nezināju, lai gan man bija stāstīts, ka viņas bijušas ļoti labas peldētājas. Mans krusttēvs, kurš arī ir aktīvs peldētājs un joprojām piedalās veterānu sacensībās, stāstīja, ka savā laikā ar šīm peldētājām startējis kopā.
Atceroties sevi pirms gada, gaidīji vai cerēji uz šādu rekordu birumu?
Noteikti nē. Pirmais rekords vispār bija negaidīts. Tās bija visparastākās sacensības februārī (Latvijas čempionāta Ziemas kauss – aut.), kurām pat īpaši negatavojāmies. Vienkārši paņēmu un nopeldēju. Biju ļoti pārsteigta par rekordu un tā pa īstam tam noticēju tikai tad, kad bija krituši jau nākamie.
Citu attieksme mainījās?
Agrāk bija sajūta, ka es ar visiem sasveicinos, bet nu ir otrādi. Nezinu, tas ir labi vai slikti, bet ir interesanti. Man pat ir parādījušās mazas fanītes. (Smaida.) Pirms starta gan man ļoti nepatīk, ja konkurentes jau apsveic un saka – tāpat jau būšu pirmā. Tas ir kaitinoši un šķiet nepieņemami. Kā konkurents kaut ko tādu var pateikt?
Ar citām vadošajām Latvijas peldētājām esat draudzīgas vai nikni konkurējat?
Varam jauki parunāt, jo sanāk bieži arī braukt kopā uz izlases sacensībām, dzīvot kopā to laikā. Vismaz es no savas puses neizjūtu pret citām meitenēm nekādu saspringumu. Arī tad, ja pārspējam viena otras rekordu, apsveicam. Un tad mēģinām to atkal pārspēt. (Smejas.) Vairāk domājam katra par savu rezultātu, ne to, lai noteikti pārspētu citas rekordu.
Kas ir tavi elki peldēšanā?
Vēroju visus labākos ārzemju peldētājus, nav viena noteikta. Man patīk pētīt, kā viņi visu dara. Palīdz tas, ka lielajās sacensībās tieku viņiem ļoti tuvu. Pagaidām nepeldu pusfinālos un finālos, bet to laikā varu vērot labākos. Redzēt, kā viņi gatavojas, kā peld, novērtēt kļūdas. Analizēju, kāpēc viņi dara tā vai citādi. Vēl man ļoti liels elks, tas gan ir ārpus peldēšanas, ir mana mamma, kura ļoti daudz stāsta par savu pieredzi, visādi palīdz.
Esi startējusi peldējumā kopā ar lietuviešu zvaigzni Rūtu Meilutīti, droši vien vēl ar kādu. Kas viņās ir īpašs?
Esmu peldējusi kopā ar zviedrieti Sāru Sjēstrēmu, kas ir vairākkārtēja pasaules rekordiste, olimpisko un pasaules čempionātu uzvarētāja – viena no šī brīža spožākajām peldēšanas zvaigznēm. Tas bija ļoti interesanti. Zviedrijas atklātajā čempionātā finālā nebūt nebija tādas sajūtas, ka viņa ir tāda zvaigzne un tāpat būs pirmā. Man tieši gribējās ar viņu pacīnīties, turēties viņai blakus. Ne īpaši gan tas izdevās, jo viņa ātri aizpeldēja prom. (Smejas.) Pavēroju viņu – parasts cilvēks. Pat mēģināju viņai pieskarties, lai par to pārliecinātos
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 7. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
amatieris