Pašlaik 20 gadus vecais Akinjemi pagājušajā nedēļā pievienojās vienam no Norvēģijas augstākās līgas vājākajām vienībām Kristiansandas IK Start. No Ventspils gan viņš aizgāja ar skandālu, jo bija pazudis aptuveni uz nedēļu, bet pēc tam atgriezās uz vienu spēli un pēc pāris dienām pievienojās IK Start.
Tikmēr Šišhanovs ventspilnieku klubu pārņēma starpsezonā.
"Adeleke šajā klubā bija jau pirms manas ierašanās. Zinu, ka ir spēlētāji, kuriem nepieciešams adaptācijas laiks. Labi futbolisti, nonākot ne tajā klubā, vienkārši nespēj iespēlēties. Savukārt Adeleke pierādīja, ka prot pielāgoties apstākļiem," intervijā teica Šišhanovs.
Akinjemi Latvijā spēlēja arī pērn, kad SynotTip Latvijas futbola virslīgā guva desmit vārtus, bet šosezon ar 13 vārtiem joprojām ir turnīra rezultatīvākais futbolists, lai gan šobrīd viņš jau spēlē Norvēģijā.
"Pēc manas pievienošanās klubam mēs runājām ar Adelekes aģentu, uzlabojām finansiālos nosacījumus un pagarinājām līgumu, jo man patīk veidot komandu zināmam laika periodam," pastāstīja Šišhanovs.
"Nebiju plānojis, ka mēs Adeleki vai viņa tautieti Tosinu Aijegunu varētu tuvākajā laikā pārdot. Pirms Eirokausiem par Adeleki albāņu klubs Korčas Skenderbeu piedāvāja 300 000 eiro," atklāja Ventspils prezidents. Futbolista līgumā 300 000 eiro bija minēta kā summa, no kuras ventspilnieki var sākt izskatīt piedāvājumus par viņa transfēru. "Mums gan nepatika, ka kluba pārstāvji vēl paši sazinājās ar spēlētāju un viskautko viņam piedāvāja."
Šišhanovs izteicās, ka jau tobrīd Akinjemi mentāli atradies kur citur, nevis Ventspilī.
"Teicu, ka viņam ir jāatgriežas šeit, jo viņam ir līgums ar mums vēl uz četriem gadiem. Bez mūsu piekrišanas aiziet viņš nevarēs," sacīja Ventspils prezidents, piebilstot, ka Akinjemi pāreju nokārtot gribējis uzreiz. "Atbildējām Albānijas komandai, ka viņu piedāvājums mums nav interesants, lai gan futbolista iepriekšējai akadēmijai nebija iebildumu saņemt savu naudu."
Tas arī bijis iemesls, kāpēc akadēmija uzaicināta uz Ventspili, kur abas puses savstarpēji vienojās par īpašumtiesību izpirkšanu uz Aijegunu un Akinjemi. Līdz ar to klubs iepriekšējo 50% vietā ieguva 100% tiesības uz abiem futbolistiem.
"Pēc Adelekes labā snieguma par viņu sāka interesēties dažādi Eiropas klubi. Mierīgi par viņu varējām saņemt pusotru miljonu, turklāt arī pats futbolists tiktu pie krietni lielāka līguma nekā tagad Norvēģijā, ja vien viņš nebūtu pazudis," atzina Šišhanovs. "No norvēģiem saņēmām pienācīgu summu, kas bija lielāka par 300 000 eiro."
Šišhanovs gan atklāja, ka Ventspils vēlējusies ar futbolista jaunajiem darbadevējiem vienoties par spēlētāja atdošanu 1.decembrī, tomēr tas neesot izdevies.