Skaidrs, ka daudzi gribētu, lai Latvijas futbolisti gūst vismaz neglītas uzvaras. Kā vecajos labajos laikos, kad apmēram tikpat daudzi gribēja, lai tiek spēlēts "pareizi" un skaisti. Taču jāsaprot, kāds ir šādu vēlmju pamats. Mēs atceramies iepriekšējos rezultātus mačos ar Gruziju, bet, šķiet, esam aizmirsuši to maču gaitu. Kad 1998. gadā Andrejs Štolcers pa tiešo no stūra sitiena iesita bumbu gruzīnu vārtos un Latvija uzvarēja ar 1:0, toreiz gruzīni nebija nekādi peramie zēni. Kad 2011. gadā Aleksandrs Cauņa ar neizprotamu centrējumu/tālsitienu teju no centra līnijas pārspēja Gruzijas vārtsargu un Latvija uzvarēja ar 1:0, Gruzija mūsu valstsvienību "vazāja" vēl trakāk nekā šoruden. Ja reiz ar Cauņu, Verpakovski, Rudņevu un tā brīža Gorkšu mūsu izlase tika vazāta, kāpēc lai kāds iedomātos, ka ar krietni pieticīgākiem resursiem mēs nu brauksim pāri Gruzijai kā buldozers? Tikai tāpēc vien, ka tā ir D līga? Jā, tā ir visvājākā līga Eiropā. Un mūsu valstsvienības atrašanās tur nav nejaušība, bet gan likumsakarība.
Objektīvi vērtējot, Kazahstānas izlases futbolisti ikdienā spēlē augstākā līmenī nekā vairums mūsu futbolistu. Daži no kazahiem pat katru otro nedēļu spēlē eirokausu grupu turnīros. Pārējie – nāk uz maiņu vai vismaz trenējas šādā līmenī. Mums tādu futbolistu ir krietni mazāk. Objektīvi vērtējot, neizšķirti ar Kazahstānu ir pozitīvs iznākums, nevis neveiksme. Savukārt "sausie" mači ar Andoru – klupieni, kas izlīdzināmi ar tiem neizšķirtiem.
Nav labais tonis spodrināt sev spalvu, un tomēr – pirms UEFA Nāciju līgas cikla sākuma rakstīju, ka nevajag sapņot par pirmo vietu grupā un ka mūsu izlases pašreizējais spēku samērs būtu cīņa par otro trešo vietu ar Kazahstānu. Un tā arī bija – visa starpība starp abām komandām bija vien kazahu mājas sagrāve pār Andoru, ko Pātelainena komanda neizdarīja. Un tas ir vienīgais nesmukums turnīrā, ko drīkst dēvēt par fiasko.
Neapskaužamā situācijā gan sevi nostādīja LFF jaunā vadība, kas izvirzīja Pātelainenam uzdevumu cīnīties par uzvaru grupā. Šajā situācijā LFF vai nu jāatzīst, ka pašu gaidas bijušas neadekvātas, vai arī jāaptur diskusijas par iespējamu līguma pagarināšanu ar Pātelainenu, kurš uzdevumu neizpildīja.