Futbolistiem trūkst serbiskuma. Intervija ar treneri Slavišu Stojanoviču

Pieredzējis speciālists, kurš strādājis gan ar izlasēm, gan ar augsta līmeņa klubiem – serbs ar Slovēnijas pilsonību Slaviša Stojanovičs uz nākamajiem trīs gadiem kļuvis par Latvijas futbola izlases galveno treneri. Šonedēļ viņa vadībā valstsvienība sāks pirmo nometni, gatavojoties mačiem ar Ziemeļmaķedoniju un Poliju. Diena aicināja uz sarunu 11 vilku jauno barvedi.

Kāds bija jūsu pirmais iespaids par Latvijas futbolu, kad ieradāties šeit trenēt Riga FC?

Līdz tam man nebija kontakta ar Latvijas futbolu. Biju noskatījies tikai sava bijušā spēlētāja Renē Miheliča mačus, kad viņš te ieradās. Tad arī sāku vairāk iepazīt Latvijas futbolu. Jūsu zelta paaudzi gan zinu ļoti labi – iekļūšana Euro 2004 bija izcils panākums. Kad analizēju savu darbu Rīgā, spēlētājus un visu kopumā, redzēju futbolistu ambīciju trūkumu.

Jau toreiz?

Jā, jau tad. Runāju ar saviem asistentiem, vairākkārt runāju ar pašiem spēlētājiem, jautājot: "Kāpēc esi apmierināts spēlēt šeit? Kāpēc nevēlies nokļūt lielākos stadionos, spēlēt lielāku fanu pūļu priekšā?" Galu galā redzēju, ka viņi ir apmierināti ar to, kas ir šeit. Viņi nevēlas lieki riskēt ar dzīves apstākļiem un futbola karjeru. No otras puses, biju arī pārsteigts, jo tehniskās iemaņas daudziem nav nemaz tik sliktas. Nepavisam nav!

Mums ir vairāki spēlētāji, kuri iepriekšējos gados mēģinājuši pārcelties uz labāku čempionātu, taču lielākoties viņiem neizdodas tur adaptēties.

Redziet, vispārīgā atmosfēra ap futbolu šeit... nav īsti futbola atmosfēra. Var mierīgi pēc spēlēm iziet ielās, nejūtot nekādu lielu spiedienu. Var just, ka šobrīd Latvijā futbols nav sporta veids numur viens. Pašlaik tas ir basketbols, tad hokejs. Un tikai tad kaut kur – futbols. Stadioni spēļu laikā nav pilni. Tā nav īstā futbola atmosfēra. Tāpēc viņi, nonākot futbola atmosfērā, izjūt šoku. Viņi nav pieraduši pie tā. Nav jau nemaz tik viegli uzvilkt, piemēram, Crvena Zvezda kreklu. Tas krekls mugurā ir kā akmens – uzliek papildus atbildību. Mūsu futbolisti tam nav gatavi. Tagad Latvijai ir daudz jaunu futbolistu, kuri ikdienā uzturas futbola atmosfērā, trenējoties spēcīgu klubu jauniešu akadēmijās. Viņi tur mācās, ko nozīmē būt profesionālam futbolistam.

Dažkārt liekas, ka mūsu futbolistiem arī Latvijas izlases krekls ir kā akmens. Klubu rindās viņi var spēlēt pārliecinošāk, arī eirokausos. Bet sarkanbaltsarkanais krekls, šķiet, mēdz sasiet kājas.

Redzēsim, kā būs! Man ir idejas, ko var darīt lietas labā, bet teorētiski es varu teikt jebko. Tomēr jāsajūt spēlētājus, jāuztausta viņu raksturs, jāatrod pieeja viņiem. Kā jau teicu, tehniskās iemaņas ir diezgan labas. Kāpēc viņi to ne vienmēr parāda laukumā? Jāatrod tam iemesls un risinājums. Ja to neizdarīsim, izlase nevarēs attīstīties.

Pieminējāt, ka vairāki jaunie Latvijas futbolisti savas prasmes slīpē ārzemju akadēmijās. Vai uzskatāt, ka pašreizējā situācijā tas ir labākais ceļš mūsu futbolistiem?

Man grūti teikt. Vispirms vairāk jāizpēta, kādos stāvokļos ir akadēmijas šeit. Zinu, ka Metta akadēmija ir ļoti labā stāvoklī. Esmu redzējis darbībā viņu jauniešus, kāds darbs ar viņiem tiek veikts. Būtu labi, ja visas akadēmijas Latvijā būtu šādā stāvoklī. Jāatrod stratēģiskais modelis, kāds Latvijas futbols vispār ir. Un tas jāformē jau jauniešu izlasēs. Tas ir jāizdara. Tādas valstis kā Austrija, Šveice pirms desmit gadiem izveidoja plānu, kādu sistēmu izmantot, kādus spēlētājus gatavot. Un tagad šīs valstis plūc savu plānu augļus. Šeit ir grūti to izdarīt, jo arī klubiem pietrūkst labu spēļu prakses – eirokausos ātri izstājas. Arī infrastruktūra varētu būt labāka. It sevišķi šajā gadalaikā. Daudz dažādu apstākļu. Kāpēc izlases kreklā ir tik sarežģīti? Tāpēc, ka vienmēr pretinieki ir ļoti spēcīgi. Arī šajā grupā mums katrā komandā pretī stāsies daži ļoti spēcīgi futbolisti. Jā, ir un būs spiediens, bet vēlos no spēlētājiem sagaidīt "lūk, mana lielā iespēja" noskaņojumu.

Būsit jau ceturtais treneris, kurš šiem pašiem spēlētājiem mēģinās teikt to pašu...

(Iesmejas.) Tātad visi treneri redzēja to pašu problēmu... Mēģināšu. Garantiju, ka izdosies, nav. Likšu lietā savas prasmes. Mana diplomdarba tēma universitātē bija ne tik daudz par futbolu, vairāk ar pedagoģiju un psiholoģiju saistīta. Man ir pieredze šajā jomā. Dažādās valstīs, dažādās kultūrās allaž atradu veidu, kā pārliecināt spēlētājus.

Vai Latvijas futbola izlases pašreizējais spēks neatbilst vietai FIFA rangā? Vai gadījumā neesam futbola pundurvalsts?

(Domā.) Es uzskatu, ka mūsu izlase ir spēcīgāka, nekā to parāda rezultāti. Citādi nemaz nebūtu šeit. Jāmēģina panākt kompakta spēle, taktiskās disciplīnas ievērošana.