Pirmo reizi tevi intervēju kā jau premjerlīgas futbolistu. Kādas bija sajūtas?
Es to ļoti gaidīju, cerēju, ka šoreiz sanāks... Es uz to gāju visu karjeru. Izjūtas grūti aprakstīt, sevišķi vārdos. Ja mācētu rakstīt dzejoli, uzrakstītu. Pēc debijas vakars bija ļoti emocionāls. Tas ir vakars, kuru atcerēšos visu dzīvi.
Nebija sirreālas sajūtas? 2000. gadā tavs tagadējais komandas biedrs Īans Hārts Leeds United sastāvā spēlēja UEFA Čempionu līgas pusfinālā, bet tu tobrīd spēlēji Latvijas 1. līgā...
(Smejas.) Jā, tobrīd atradāmies futbola līmeņa dažādos polos...
Kad bija lielāks satraukums - debijā pret Stoke vai viesos pret Chelsea?
Daudzmaz vienāds bija abās spēlēs. Tikai pirms mača ar Chelsea bija sakāpinātas emocijas, jo mums bija jābrauc ar autobusu cauri visai Čelsijai, caur sastrēgumiem, jāredz, kā gatavojas fani, kā visi krogi tiek piedziedāti... Sanāca uzsūkt pirmsspēles emocijas pilnā apmērā - gan spēlētāju, gan fanu satraukumu. Tur bija daudz manu draugu, kas teica, ka pirms mača jau skudriņas skrēja pār ādu. Faniem! Spēlētājam vēl asāk...
Vai zini, ka vienā statistikas rādītājā pašreiz esi labākais premjerlīgā un otrs labākais Eiropas Top5 līgās?
(Neticībā noelšas.) Diez kurā tad?
«Clearances» jeb bumbas izsišana no soda laukuma.
Nu jā, tā varētu būt. Pret Chelsea tādu bija daudz.
Nē! Pret Stoke bija vairāk.
Jā? Man likās otrādi... Nekad tādai statistikai nepievēršu uzmanību. Laikam - jo vairāk komandai darba aizsardzībā, jo lielākas iespējas aizsargam te atzīmēties.
Pilnu interviju ar Latvijas izlases kapteini Kasparu Gorkšu lasiet pirmdienas, 3.septembra laikrakstā Diena!