Jau vēstīts, ka piektdien notiks LFF ārkārtas kongress, kurā tiks vēlēts jaunais organizācijas prezidents, amatu atstājot ilggadējam vadītājam Guntim Indriksonam. Bez Gorkša un Ļašenko uz LFF prezidenta amatu kandidē arī Krišjānis Kļaviņš.
Gorkšs un viņa komanda otrdien rīkoja preses konferenci, kurā norādīja, ka saskata ētikas kodeksa pārkāpumus Ļašenko priekšvēlēšanu kampaņā, tāpēc par to ir informēta arī UEFA un FIFA.
"Piektdien noslēgsies mana pirmā priekšvēlēšanu kampaņa. Šajā laikā ne tikai centos sevi parādīt kā, iespējams, nākamo LFF prezidentu, bet arī parādīt, kā organizācija varētu labāk strādāt. Piektdien tam visam ir kulminācija," žurnālistiem otrdien sacīja Gorkšs.
Viņš uzsvēra, ka uz doto brīdi viņam situācija Latvijas futbolā ir krietni saprotamāka nekā pirms sešiem mēnešiem, kad tika uzsākts šis ceļš.
"Lai arī kāds būtu iznākums, Latvijas futbolam draudu ir ļoti daudz. Skaidrs, ka esmu piefiksējis dažus ētikas pārkāpumus, kas saistās ar priekšvēlēšanu kampaņu. Es šeit neesmu, lai kādu sodītu vai apsūdzētu, bet gan informētu. Šie pārkāpumi ir jāizvērtē tām institūcijām, kurās griežos. Lēmumi jāpieņem sabiedrībai un pašiem LFF biedriem," sacīja Gorkšs.
Kā norādīja Gorkšu pārstāvošais advokāts Ivo Klotiņš, tad jebkurā vēlēšanu procesā ir noteikumi, kas jāievēro.
"Saskaņā ar LFF statūtiem, līdz 31.decembrim tika iesūtīti visi kandidātu pieteikumi. Vēlēšanām ir jānotiek bez jebkādas ārējas ietekmes, tas attiecas arī uz LFF. Šobrīd mūsu ieskatā ir notikusi ārēja ietekme, tāpēc esam vērsušies divās starptautiskajās organizācijās – FIFA un UEFA. Procesi šajās organizācijās ir uzsākti, jo ir pārkāpumi saistībā ar UEFA Ētikas kodeksu un FIFA disciplinārnoteikumiem. UEFA tas ir dāvanu sniegšana un saņemšana, kā arī kukuļošana un korupcija.
FIFA tas ir līdzīgi – dāvanu sniegšana un pieņemšana, kā arī kukuļošana un korupcija," skaidroja advokāts.
Klotiņš atklāja, ka Gorkša komandas rīcībā ir nonākusi informācija, ka Vadima Ļašenko pieteikumam ir tikusi pievienota vēstule, kurā apsolīta finansiāla palīdzība federācijai, ja attiecīgais kandidāts kļūs par LFF prezidentu.
"Pieteikuma dokumentācijā bija vēstule, kas norāda uz iespējamiem pārkāpumiem. Tajā bija Optibet [bukmeikeru kompānija] vēstule, ka tiek apsolīts finansiāls labums, ja [Ļašenko] tiks ievēlēts par prezidentu. Kas attiecas uz Optibet rīcību, esam vērsušies azartspēļu un izložu izvērtēšanas inspekcijā, lai novērtē, vai Optibet varēja iesniegt šādu vēstuli. Optibet arī ir izvirzījuši likmes, kurš uzvarēs LFF vēlēšanās. Par galveno favorītu izvirzīts Ļašenko. Liekot šādas likmes, mūsuprāt, ir pārkāpts attiecīgais azartspēļu likums," sacīja Klotiņš.
Tāpat ir bažas par to, vai nav pārkāpts Latvijas krimināllikuma 199.pantu, kas paredz komercatbildību par uzpirkšanu.
"LFF statūti skaidro un gaiši paredz, ka vēlēšanām jānotiek bez jebkādas ārējas ietekmes. Optibet vēstulē norādīts, ka Ļašenko uzvaras gadījumā federācija saņems 100 000 eiro. Pretējā gadījumā naudas nebūs. Tāpat ir pievienota cita vēstule no viesnīcu tīkla [Wisher Enterprise, kas pārstāv Accor hoteļu tīklu, kurā ir arī Rīgā esošā viesnīca Mercure], kas paredz 95 000 eiro piešķiršanu," uz iespējamiem pārkāpumiem norādīja advokāts.
Tāpat FIFA un UEFA attiecīgajām instancēm nosūtīts lūgums izskatīt, vai ir ētiska Ļašenko iecere dienu pirms LFF ārkārtas kongresa rīkot diskusiju Futbola sarunas, kurās piedalīsies vairāki federācijas darbinieki un kur biedriem tiks atmaksāti ceļa izdevumi un naktsmājas. Tieši biedri būs tie, kas piektdien LFF ārkārtas kongresā izraudzīsies jauno organizācijas vadītāju.
"Tā arī ir ārēja ietekme uz LFF prezidenta vēlēšanām. Šādam pasākumam bija jānotiek citā laikā, nevis dienu pirms vēlēšanām," piebilda Klotiņš.
Viņš arī sacīja, ka par Optibet un viesnīcu tīkla vēstulēm zinājuši atsevišķi LFF cilvēki, jo pretējā gadījumā nebūtu iespējams likt likmes Optibet un tur Ļašenko nebūtu favorīts.
Tāpat Klotiņš piebilda, ka pēc vēlēšanām ir paredzēti tiesiskie procesi, lai varētu vēlēšanu rezultātu arī apšaubīt.
Tikmēr Gorkšs sacīja, ka pagaidām runāt, ka viņš varētu vēlāk apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, ir tīrākā spekulācija. Gorkšs gan uzsvēra, ka tas ir biedru ziņā, par ko balstot.
Gorkšs arī noraidīja spekulācijas, ka viņš būtu līdzšinējā LFF prezidenta Indriksona protežē.
"Indriksona piesaukšana manā sakarā man ir devusi vairāk slikta nekā laba. Man šis Indriksona mantinieka apzīmējums ārkārtīgi nepatīk. Ja viņš tiešām apzvana biedrus un aģitē par mani, tas man tiešām nepalīdz. Nekad viņam neesmu lūdzis, lai viņš par mani aģitē. Lai gan esmu pēdējā laikā ar viņu sazinājies, viņš man ir devis padomus, bet pats to neesmu lūdzis," sacīja LFF prezidenta amata kandidāts.
Gorkšs arī sacīja, ka šī brīža situācijā, kad cīņa ieņem arvien politiskāku statusu, pašam biedram kongresā būtu patīkamāk balsot aizklāti.
Savukārt Gorkša bijušais komandas biedrs un draugs, bet tagad atbalstītājs un futbola kluba Liepāja prezidents Māris Verpakovskis, kurš ir arī LFF valdes loceklis, uzsvēra, ka sīvā cīņa par LFF prezidenta krēslu nāks par labu Latvijas futbolam.
"Tik interesanta priekšvēlēšanu kampaņa vēl nav bijusi. Ar to iegūst viss Latvijas futbols. Iepriekš šādas konkurences nebija. Kaspars parādījis sevi no labākās puses. Lielākais ieguvums Latvijas futbolam būs tas, kas šobrīd ļoti pietrūkst – komunikācija starp pašvaldībām un valdību. Kaspars parādīja, ka viņam ir pieeja jebkuram pašvaldību vadītājam. Tas ir īpaši svarīgi, ja runa ir par infrastruktūras attīstību," uzsvēra Verpakovskis.
Jau ziņots, ka Indriksons labprātīgi nolēmis atkāpties no sava amata, ko ieņem jau kopš 1996.gada. Iepriekšējo reizi LFF prezidenta vēlēšanas risinājās aizpērn aprīlī. Toreiz Indriksona vienīgais konkurents bija kādreizējais organizācijas preses sekretārs Kļaviņš un esošais prezidents saņēma pārliecinoši vairāk balsu.