Tāpat balsojumā no biedru vidus tika izslēgts Latvijas titulētākais klubs Skonto FC. Tāds pats liktenis piemeklēja Torpedo Rīga, sporta klubu Blāzma, futbola klubu Jēkabpils, futbola klubu 1625 Liepāja un futbola klubu Ogre, bet biedru vidū tika paturēti sporta klubs Babīte un FC Raita.
Uz LFF prezidenta amatu ir trīs kandidāti - bijušais Latvijas valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs, Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents Vadims Ļašenko un sporta kluba Cēsis prezidents Krišjānis Kļaviņš.
LFF amatu piektdien atstās tās ilggadējais vadītājs Guntis Indriksons, kurš šajā amatā bijis kopš 1996. gada. Iepriekšējo reizi LFF prezidenta vēlēšanas risinājās aizpērn aprīlī. Toreiz Indriksona vienīgais konkurents bija kādreizējais organizācijas preses sekretārs Kļaviņš un esošais prezidents saņēma pārliecinoši vairāk balsu.
Gaidāmās vēlēšanas ir radījušas vērā ņemamu disonansi sabiedrībā, diviem kandidātiem publiski veltot pārmetumus par priekšvēlēšanu kampaņām. Tā Gorkšs otrdien preses konferencē norādīja, ka saskata ētikas kodeksa pārkāpumus Ļašenko priekšvēlēšanu kampaņā, tāpēc par to ir informētas arī Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) un Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Gorkša komanda norādīja, ka Ļašenko pieteikumā uz amatu tika pievienotas arī vēstules ar solījumu sniegt federācijai finansiālu atbalstu pretendenta ievēlēšanas gadījumā.
Tāpat neizpratni daļā futbola sabiedrības izsauca Ļašenko atbalstītās un sponsorētās diskusijas Futbola sarunas rīkošana, kas notika dienu pirms kongresa, Ļašenko LFF biedriem, kas piedalījās šajā pasākumā apmaksājot ceļa izdevumus un naktsmājas.
Tikmēr Ļašenko puse uzsver, ka Gorkšs ir līdzšinējā prezidenta Indriksona ieliktenis.
Latvijas futbols šobrīd piedzīvo grūtus laikus, jo valstsvienība pēdējos mačos parādījusi blāvu sniegumu, zaudējot arī tādai komandai kā Gibraltārs. Pēc šī mača amatu zaudēja izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs, tāpēc valstsvienība šobrīd ir bez galvenā trenera.