2013.gadā Keši aizveda Nigēriju līdz triumfam Āfrikas Nāciju kausā, bet gadu vēlāk - līdz astotdaļfinālam Brazīlijā notikušajā Pasaules kausa finālturnīrā.
Viņš ir tikai viens no diviem cilvēkiem, kurš Āfrikas Nāciju kausā uzvarējis gan kā spēlētājs, gan kā treneris.
Vēl tikai pērnā gada 9.decembrī pēc cīņas ar vēzi aizsaulē aizgāja Keši sieva, un kā teikts trenera ģimenes paziņojumā, kopš tā laika viņš sērojis.
"Viņš atgriezās [no ASV, kur dzīvoja] Nigērijā, lai būtu ar viņu," pavēstīja Keši brālis Emanuels Ado. "Šodien (trešdien) viņš bija plānojis lidot atpakaļ, tomēr piedzīvoja sirdsdarbības apstāšanos."
Kā izteikusies Nigērijas Futbola federācija, valsts ir zaudējusi "supervaroni".
Kā spēlētājs Keši pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū izraisīja Nigērijas futbolistu izceļošanu uz Beļģiju, pievienojoties Briseles Anderlecht komandai. Turpinājumā viņš spēlēja arī Francijas vienībā Strasbourg, kā arī klubos Malaizijā un ASV.
Trenera karjerā Keši aizveda mazo Togo līdz dalībai 2006.gada Pasaules kausā, kā arī bija pie Mali izlases stūres, tomēr 2011.gadā pārņēma dzimtenes izlasi. Neskatoties uz panākumiem, 2014.gadā Keši nācās publiski pavēstīt, ka viņš un palīgi mēnešiem nav saņēmuši algas, kas lika iejaukties valdībai.
2014.gada oktobrī Keši tika atlaists, kas lika iejaukties tā brīža Nigērijas prezidentam Gudlakam Džonatanam. 2015.gada februārī Keši jauno piedāvāto līgumu nosauca par "vergu līgumu", bet vēlāk jūlijā tomēr tika atlaists.