Ilgstoši strādājis aiz ārzemju speciālistu muguras un sekmīgi viņus aizstājis brīžos, kamēr tiek meklēts nākamais treneris, Mihails Koņevs šovasar sagaidīja savu iespēju apliecināt sevi Riga FC galvenā trenera amatā un izmantoja to. Latvijas čempioni šovasar sasniedza UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas izšķirošo kārtu un bija vienas veiksmīgas epizodes attālumā no grupu turnīra, radot sen nebijušu futbola ažiotāžu Latvijā, turklāt turpina pārliecinoši stūrēt pretī otrajam valsts čempionu titulam pēc kārtas. "Vairākumu šo spēlētāju zinu jau no mazotnes, tāpēc man strādāt ir vieglāk nekā jebkuram ārzemniekam," vienu no panākumu atslēgām sarunā ar laikrakstu Diena atklāj Koņevs, kurš ir gandarīts par to, ka kluba paveikto novērtējuši arī līdzjutēji.
Kā mainījies darba ritms pēc intensīvā augusta?
Tādā režīmā tiešām iepriekš vēl nebija sanācis strādāt. Svarīgas spēles bija ik pēc divām trim dienām, turklāt bija pamatīgi jāizpēta katrs pretinieks. Šo mēnešu laikā esmu redzējis tik daudz spēļu, cik droši vien visas savas dzīves laikā nebiju skatījies. Bija traki, bet, ja godīgi, tagad, kad mums bija trīs brīvas dienas, es pirmajā kārtīgi atpūtos, bet nākamajās divās nezināju, kur likties. Biju pieradis darboties šajā ritmā, ar tām emocijām un adrenalīnu. Lai cik grūti šajā laika periodā gāja, tas viss tiešām bija ieguldītā darba vērts.
Eirokausu posms bija vairāk fizisks vai emocionāls izaicinājums?
Tas ir saistīti. Uzskatu, ka jebkurš treneris savā darbā izliek visas emocijas, lai kāda būtu spēle – Latvijas čempionāta vai Eiropas kausu. Emocijas vienmēr prasa daudz fiziskā spēka.
Kāda palika pēcgarša par sasniegto rezultātu Eiropā?
Esmu jau teicis, ka komanda lieliski paveica savu darbu. Protams, ļoti žēl, ka neiekļuvām grupu turnīrā, tomēr, ja atskatāmies no pirmajām starptautiskajām spēlēm pret Dundalk, kam Čempionu līgas kvalifikācijā zaudējām pēcspēles sitienos, komanda no spēles uz spēli kļuvusi labāka. Pret īriem dažkārt, ne baidījāmies, bet kaut kur pietrūka eirokausu pieredzes. Puiši kļuva arvien pārliecinātāki par saviem spēkiem, un arī rezultāts neizpalika.
Dzirdēts viedoklis, ka, spēlējot pret Dundalk tagad, nerastos problēmas šo pretinieku apspēlēt!
Tā gluži nevar apgalvot, jo tā tomēr nav slikta komanda. Viņi taču pirms diviem gadiem spēlēja Eiropas līgas grupu turnīrā! Pirmajā spēlē Īrijā mums bija ļoti labas iespējas gūt vārtus. Ja kādu no tām būtu realizējuši, esmu pārliecināts, ka mēs sasniegtu nākamo kārtu arī Čempionu līgas kvalifikācijā. Rīgā izvēlējāmies ļoti uzmanīgu spēles taktiku, jo spēles cena bija ārkārtīgi augsta – ap pusmiljonu eiro. Katra kļūda aizsardzībā mums radītu ļoti lielas problēmas. Gaidījām uz pretinieku kļūdām, nonācām līdz pēcspēles sitieniem, bet tā jau ir diezgan liela loterija. Ja spēlētu tagad, mēs paši būtu drošāki, vairāk uzbruktu un droši vien izvēlētos citādu taktiku.
Cik sarežģīti bija atgūties pēc tik sāpīga zaudējuma pēcspēles sitienos?
Protams, sarūgtinājums bija liels, bet nebija laika ilgi pārdzīvot. Mums spēle sekoja spēlei, un tas šoreiz palīdzēja. Bija jāgatavojas nākamajai atbildīgajai cīņai.
Riga FC un Latvijas klubu pēdējo desmit gadu veiksmīgā sezona Eiropas kausos šosezon bija likumsakarība vai arī tomēr vairāku labvēlīgu apstākļu sakritība?
Ja skatāmies kaut vai pēdējo gadu vēsturi, Eiropas kausos sekmīgi spēlējuši arī citi. Jelgava pārvarēja divas kārtas, Spartaks nospēlēja gana veiksmīgi. Nav tā, ka nav bijuši sasniegumi, lai gan tie nenotika vienā laikā. Daži saka, ka mūsu vietējā čempionāta līmenis nav īpaši augsts. Citi apgalvo pretējo, ka tajā nemaz nav tik viegli spēlēt. Es sliecos vairāk piekrist otrajiem. To var novērot pēc atsevišķiem mūsu leģionāriem. Ja viņi pienācīgi nenoskaņojas spēlei, uzreiz rodas ļoti daudz kļūdu. Daudzi domā, ka atbrauks šeit un būs ļoti viegli spēlēt, bet nespēj sevi apliecināt. Ir arī pretēji piemēri. Darko Lemajičs vispār atbrauca pie mums no Serbijas otrās līgas, bet šeit pusotra gada laikā labi trenējās, labi spēlēja un uztaisīja sev vārdu. Stefans Paničs un Tomislavs Saričs šeit izliek sevi visu, un tāpēc viņi attīstās. Tas norāda, ka čempionāts ir pietiekami labā līmenī.
Ar kādu mērķi šosezon startējāt Eiropas kausos?
Gatavojāmies tam, ka būs jāspēlē Čempionu līgas kvalifikācijā, un uzdevums bija pārvarēt ne tikai vienu kārtu. Tāpēc arī tika veidots plašs sastāvs, pieaicināti klāt kvalitatīvi futbolisti. Bez lielas spēlētāju rotācijas nebūtu iespējams tik labi nospēlēt.
Kāds ir sausais atlikums pēc izšķirošās Eiropas līgas kvalifikācijas kārtas sasniegšanas?
No šī rezultāta klubs nopelnīja nesliktu naudu prēmijās, tāpat parādījām Latvijas klubu līmeni labākā gaismā un pacēlām reitingu, bet es uzskatu, ka ne mazāk svarīgs nopelns ir tas, ka mēs dabūjām skatītājus stadionā. Ar katru pārvarēto kārtu tribīnēs bija arvien vairāk līdzjutēju, un virsotne bija spēlē pret Kopenhāgenu. Arī iepriekš mums ir bijušas spēles, kad ažiotāža šķita sacelta ļoti liela, bet tribīnes palika tukšas. Šoreiz tā nebija. Es pats ilgu gadu laikā neatceros, ka tik daudz cilvēku stadionā tik ļoti justu līdzi kādai no mūsu komandām. Man ir vairāki paziņas ārpus futbola, kuri padevās kopējai sajūtai – jāiet uz spēli, jāatbalsta. Pēc tam viņi stāstīja, cik ļoti ir klieguši un pārdzīvojuši. Tas ir ļoti vērtīgs ieguvums, ja spējam šādas emocijas iedvest pat ārpus futbola esošiem cilvēkiem. Jo vairāk šādu spēļu būs, jo vairāk mūsu futbols augs. Varbūt tas palīdzēs atgriezties zelta laikos, kad labi spēlēja valstsvienība, Skonto sekmīgi piedalījās Eiropas kausos, taču jāpieliek milzu pūles, lai tam līmenim tuvotos.
Visu sarunu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 9. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!