Kā pagāja laiks izolācijā?
Bijām tur daudzi – arī spēlētāji no citām izlasēm. Visus saskaitot, varbūt pat sanāktu viena komanda. Apstākļi bija normāli, bet sajūtas visnepatīkamākās no visām izolācijām. Istabā sēdi viens pats, ārā notiek atklāšanas ceremonija, citi izbauda olimpisko atmosfēru, bet man tas viss iet garām. Morāli bija ļoti grūti.
Biji slimojis ar Covid-19?
Nē, man pirmo reizi dzīvē uzrādījās pozitīvs kovida tests. Man vispār nebija nekādu simptomu, pašsajūta bija lieliska. Slimojis kaut kad gan jau esmu, jo man uzrādījās antivielas. Šosezon varbūt bija kāda saaukstēšanās un viegls nogurums. Pirms gada bija visas pazīmes – temperatūra, sāpošs kakls, kaulu laušana un nespēks, tomēr testu man netaisīja.
Jūti sašutumu par stingrajiem testēšanas noteikumiem Ķīnā?
Katrā valstī savi noteikumi. Dusmoties nav nekādas jēgas. Tas ir saprotams, ka viņi grib noorganizēt pēc iespējas drošākas spēles.
Fiziskās aktivitātes viesnīcas istabiņā bija iespējamas?
Pēdējā dienā man pavaicāja, vai vēlos velotrenažieri, un tad aizveda uz istabiņu, kur bija ritenis. Ar lielāko prieku paminu trenažieri. Pirms tam piespiedu sevi pastaipīties, lai pariņķo asinis. Iespējas kaut ko darīt izolācijā bija ļoti limitētas.
Pēc tam bija smagi spēlēt?
Lai arī tāda izteikta treniņu spēle, bet tas bija labākais pēc izolācijas. Uzreiz varēju ieiet atpakaļ spēles ritmā.
Spēle ir pret tev labi zināmajiem zviedriem! Vai labi sākt pret tik spēcīgu komandu?
Ja atklāti, neesmu domājis – tas ir labi vai slikti. Cenšamies koncentrēties uz savu spēli. Tā ir tāda klišeja, bet būs daudz uzmanīgāk jāspēlē aizsardzībā.
Treneris Vītoliņš sacīja, ka spēle pret Dāniju apliecināja, ka vāju komandu turnīrā nebūs!
Pilnīgi noteikti. Spēles formāts bija vairāk treniņā režīmā, tāpēc arī sākumā īsti nenoskaņojāmies un dāņi bija labāki. Izskatījās, ka ar vienu kāju esam uzkāpuši uz ledus. Otrajā periodā jau pielikām, un spēle izlīdzinājās. Arī mums jau bija momentiņi.