Šajā mačā amerikāņiem pa reizei precīzi meta Niks Bonīno, Trevors Lūiss un Čārlijs Koils.
Trešajā trešdaļā metienu attiecība bija 16:1 Čehijas labā, tomēr mājinieki nespēja iemest kaut vienu ripu.
Tikmēr ASV izlases vārtsargs Konors Helebaks, kurš vēl pat nav piedzīvojis debiju Nacionālajā hokeja līgā (NHL), atvairīja visus 39 pretinieku raidījumus.
ASV hokejisti pie pasaules čempionātu godalgām tikuši otro reizi trīs gadu laikā, bet vien ceturto reizi kopš 1962.gada. Savukārt finālā amerikāņi nav spēlējuši kopš 1960.gada.
Kā zināms, vēlāk svētdien risināsies finālspēle. Duelis starp Kanādu un Latvijas speciālistu Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krievijas izlasi turnīra galvenajā hallē O2 Prāgā sāksies plkst.21.45 pēc Latvijas laika. Finālcīņu tiešraidē pārraidīs televīzijas kanāli TV3 un TV5.
Kanāda par pasaules čempioni pēdējo reizi kļuva 2007.gadā, pēc tam divus gadus pēc kārtas iegūstot sudrabu. Pēc 2009.gada tā vairs nav spēlējusi planētas meistarsacīkšu finālā.
Savukārt pašreizējā pasaules čempione Krievija turnīra finālu sasniegusi otro reizi pēc kārtas un trešo pēdējos četros gados. Pēdējos divos gadījumos, kad krievi spēlējuši finālā, viņiem izdevies izcīnīt zeltu.
Līdz ar to Kanāda pēc vēl viena panākuma izcīnīšanas turpina pretendēt uz Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) nupat izveidoto naudas balvu viena miljona Šveices franku (960 000 eiro) apmērā, ko pasniedz komandai, kas pasaules čempionāta mačos izcīnījusi tikai uzvaras un paveikusi to pamatlaikā. Kanādiešu rēķinā šī turnīra ietvaros tagad ir jau deviņi panākumi deviņos mačos.
Pirms tam sestdien notikušajā pusfinālā Kanāda ar 2:0 pieveica Čehiju, bet Krievija spēles pēdējā trešdaļā salauza ASV pretestību un triumfēja ar 4:0.
Ceturtdaļfināla dueļos ceturtdien Čehija, pateicoties veterāna Jaromira Jāgra sniegumam, ar 5:3 pieveica pērnā gada finālisti Somiju, Kanāda guva kārtējo pārliecinošo uzvaru un ar 9:0 sagrāva Baltkrieviju, Krievija spraigā galotnē ar 5:3 pieveica Zviedriju, bet ASV izlase ar 3:1 pārspēja Šveici.
Kā zināms, pasaules čempionāta ceturtdaļfinālu nesasniedza Latvijas izlase, noslēguma kopvērtējumā ierindojoties 13.vietā. Latvijas valstsvienība spēcīgāko izlašu sabiedrībā startēja jau 19.gadu pēc kārtas.
Pasaules čempionāts pēc 11 gadu pārtraukuma atgriezies Čehijā. 2004.gadā turnīrā, kas arī norisinājās Prāgā un Ostravā, triumfēja Kanādas hokejisti, kuri finālmačā ar 5:3 pārspēja zviedrus.
Šajā turnīrā jau pārspēts pasaules čempionāta apmeklētības rekords, apsteidzot pērn Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā sasniegto rezultātu.
Šajā čempionātā tiesāja 16 galvenie tiesneši un 16 līnijtiesneši. Visvairāk soģi bija no Zviedrijas un Čehijas - pa pieciem no katras valsts. Uz pasaules čempionātu devās arī igauņu līnijtiesnesis Antons Semjonovs.
Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 43 reizes - 27 zelta, deviņas sudraba un septiņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 46 medaļas (24 zelta, 13 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.
Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tika tikai septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija, taču tad šo kārtību izjauca Šveice. Savukārt vēl šo abu lielvalstu ērā pie medaļām kāda no izlasēm ārpus vadošā septītnieka pēdējo reizi tika vien tālajā 1953.gadā. Arī pērn par pasaules čempioni tika kronēta Krievija, kas finālā apspēlēja Somijas izlasi. Savukārt bronzas godalgas izcīnīja zviedri.