Bumbas vietā izvēlējās ripu. Saruna ar Rīgas Dinamo līderi Līnusu Videlu

Vairāk nekā viens punkts spēlē – teicamu rezultativitātes grafiku šosezon Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) ietur Rīgas Dinamo zviedru uzbrucējs Līnuss Videls. Aizvadītajās 22 spēlēs Videlam ir 24 (12+12) punkti un 4. vieta līgā. Vēl ražīgāks gan ir Dinamo aizsargs Metjū Majone, kuram 25 (6+19) punkti. Sezona vēl nav pusē, taču nevar izslēgt, ka pavasarī kritīs Dinamo rezultativitātes rekords, kas ir 55 (35+20) punkti un pieder slovākam Marcelam Hosam. Intervijā Dienai Videls atklāja, kāpēc piekritis atgriezties Dinamo, un pastāstīja par savulaik izdarīto grūto izšķiršanos starp futbolu un hokeju.

Šķiet, ka aizvadi sekmīgāko sezonas sākumu karjerā. Kāds tam ir iemesls?

Tam ir daudz iemeslu. Viens no tiem, ka man patīk Rīga un ka esmu daudz laika kopā ar ģimeni, un tas ir pietiekami nopietns arguments, lai labi spēlētu. Tāpat man ir labi partneri laukumā, un mums sekmējas spēle skaitliskajā vairākumā.

Runājot par partneriem – liela loma laikam ir sapratnei laukumā ar aizsargu Metjū Majoni?

Jā, tik tiešām mūsu starpā ir izveidojusies laba ķīmija. Tāpat es gribētu nosaukt Lauri Dārziņu. Mums ir laba sapratne, bet nedrīkst aizmirst Miku (Miķelis Rēdlihs – aut.), Mitinenu, Klārku, Meiju, kuri labi cīnās vārtu priekšā. Trijatā vien neko nevar izdarīt, jo uz laukuma vairākumā ir pieci spēlētāji. Viss virknējums padara savu darbu.

Vairākus skaistus vārtus esi guvis ar metienu no kreisās malas, kas nav īsti raksturīgi spēlētājiem ar kreiso nūjas satvērienu. Iepriekš arī no tās pozīcijas ripas ir lidojušas vārtos?

Nevarētu teikt, ka man tas būtu raksturīgi. Parasti tomēr vairākumā esmu spēlējis labajā pusē, lai gan arī iepriekš biju iemetis no kreisās malas. Mēs izlēmām atdzīvināt vairākumu, pārvietoties uz citām vietām, lai būtu vairāk kustības laukumā. Es uzskatu, ka tas darbojas, jo mums šosezon ir labs vairākums. Jo īpaši sākumā pretinieki par mani dažreiz aizmirsa, un tad arī izlēmu, ka no tās pozīcijas varu arī iemest, un vārtu guvumi mani iedrošināja to darīt arī nākamās reizes.

Iepriekš biji noskatījis, ka tā dara spēlētāji citās komandās?

Vairākas komandas tā ir rīkojušās. Es negribu mūs salīdzināt ar Toronto Maple Leafs (NHL komanda), bet pagājušajā sezonā līdzīgi rīkojās šīs komandas spēlētāji Ostons Metjūss un Viljams Nīlanders. Daudzās komandās spēlētāji cenšas pārslēgties uz citām pozīcijām, lai kaut ko pamainītu. Spēlētājiem ar nūjas kreiso satvērienu kreisajā malā ir vieglāk ripu noturēt, lai to neatņemtu pretspēlētājs. Tiem, kas aizsargājas, ir grūtāk aizsniegties līdz ripai, jo tā ir tālāk no viņiem, savukārt spēlētājam ar ripu ir mazāk stresa, zinot, ka to tik viegli nevar atņemt.

Kurš izlemj, kā spēlēt vairākumā, – paši spēlētāji, vai padomus dod treneri?

Tas ir abpusēji, viss notiek komunikācijas ceļā. Treneri iesaka savus variantus un pēc tam vaicā spēlētājiem, ko viņi domā par tādu izspēles variantu. Kopīgi cenšamies atrast labāko risinājumu. Katram spēlētājam ir arī savas stiprās puses, tāpat arī pozīcijas, kurās viņš jūtas komfortabli. Nevar visiem spēlētājiem sagatavot izspēles pēc viena šablona, jo īpaši tas attiecināms uz skaitlisko vairākumu. Labākais risinājums top diskusiju rezultātā ar treneriem.