Kādas bija sajūtas spēļu atklāšanā, soļojot stadionā ar Latvijas karogu rokās?
Joprojām grūti vārdos to noraksturot. Viennozīmīgi ir pacilāts noskaņojums. Kaut kādā mērā var salīdzināt ar gūtajiem vārtiem. It kā tu zini, ka ir forši, bet pēc tam to sajūtu vairs nevari noķert. Tā brīža eiforija jau ir beigusies, un tas ir apliecinājums tam, ka bija ļoti labi.
Tev trešā olimpiāde laikam jau stipri atšķiras no iepriekšējām!
Visas olimpiādes ir ātrs turnīrs. Iepriekšējās olimpiādēs jau arī gida pakalpojumus nepieprasījām. Lielu atšķirību es nesaskatu. Protams, regulārie testi un masku valkāšana rada zināmas neērtības, bet visādi citādi – olimpiāde kā jau olimpiāde.
Kā gatavošanos pirmajai spēlei ietekmē vairāku spēlētāju trūkums pirmajos treniņos un atceltā pārbaudes spēle pret Krieviju?
Protams, šo divu spēlētāju (Rodrigo Ābola un Andra Džeriņa – aut.) mums pietrūkst, bet es domāju, ka tomēr Latvijā hokejistu rotācija nav tik liela un varbūt situācijā, ka arī citām izlasēm nav pārbaudes spēļu, mēs neesam tie lielākie zaudētāji. Mūsu izlasē tomēr spēlētāji viens otru labi zina un mēs nebaidāmies, ka mums tāpēc varētu pazust sapratne uz ledus.
Kāda ir fiziskā kondīcija pēc garā pārlidojuma?
Lēnām ievelkamies režīmā. Jā, izkrita mums pāris treniņu dienu, un ceļojums bija garš, bet tagad jau ir bijuši pāris kvalitatīvu treniņu, un vēl mums ir laiks, lai sagatavotos pirmajai turnīra spēlei. Pastrādāsim, pagatavosimies un būsim gatavi.
Vai piekrīti trenera Vītoliņa teiktajam, ka Latvija varētu būt ieguvēja no Nacionālās hokeja līgas spēlētāju neierašanās?
Nūū... (pēc garākas pauzes) Es varu uzskatīt vai neuzskatīt, bet sportā visu izšķir rezultāts. Varbūt atkārtošos, sakot, ka kolektīvs mums ir vienots un ka viens otru labi pazīstam. Tie spēlētāji no NHL, kuri neatbrauca, neapšaubāmi ir meistarīgi, bet tajā pašā laikā centīsimies viņus aizstāt ar komandas spēli. Es domāju, ka piesegsim viņus.