Girgensons šosezon Sabres komandas sastāvā 71 NHL regulārā čempionāta spēlē guva septiņus vārtus un veica 11 rezultatīvas piespēles, nopelnot neitrālu lietderības rādītāju. Iepriekšējās divas sezonas viņam bija rezultatīvākas. Pērn, kad Sabres trenēja bijušais Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans, latviešu uzbrucējs 61 spēlē iemeta 15 vārtus un tikpat reižu asistēja, savukārt savā NHL debijas sezonā Girgensons 70 mačos izcēlās ar astoņiem precīziem raidījumiem un 14 piespēlēm.
"Protams, šī bija vissliktākā sezona, taču tā gadās, un negrasos par kādu sūdzēties, tikai pats par sevi, jo bija jāspēlē labāk. Man ir tikai 22 gadi, tāpēc ir vēl laiks sevi pierādīt. Karjera ir gara, un vienas sezonas dēļ nedrīkstu nolaisties," uzbrucējs ir saglabājis optimismu.
Trešdien viņš pievienojās Latvijas izlasei un ir apņēmības pilns tai palīdzēt pasaules čempionātā Maskavā.
"Jau otrdien jutos labi, un ar aklimatizāciju problēmu nav, devos laicīgi gulēt un pareizajā laikā arī piecēlos. Ceru, ka tā būs arī nākamajās dienās. Pēdējo reizi slidoju piektdien, tādēļ uz ledus neesmu bijis tikai četras dienas. Brīvu nedēļu paņēmu tikai uzreiz pēc NHL sezonas beigām, bet tad atsāku treniņus, darbojoties uz ledus kopā ar vienu no Sabres treneriem. Uzreiz pēc sezonas, kad saņēmu zvanu no izlases, daudz nedomāju un teicu - jā, braukšu, jo ar veselību viss ir kārtībā un nekādu traumu, kā tas bija pērn, kad čempionāts man izpalika, tagad nav," Girgensons uzsvēra, ka nekas viņam netraucēs spēlēt valstsvienībā.
Sarunā ar izlases galveno treneri Leonīdu Beresņevu viņš informēts, ka būs jāspēlē centra uzbrucēja postenī. "Mana loma komandā vienmēr ir bijusi strādāšana, un domāju, ka tā būs arī šoreiz. Neredzu atšķirību, kur spēlēt, jo varu gan centrā, gan pa malu, tāpēc jāskatās, kas ir vajadzīgāk komandai. Arī tas, kādi partneri būs blakus, nav tik svarīgi. Šodien bija Kaspars Daugaviņš, bija plānots arī Miks Indrašis, bet viņš muguras dēļ paņēma pauzi," situāciju skaidroja uzbrucējs.
Girgensons jau iepriekš pazinis treneri Beresņevu, jo viņa vadībā spēlēja Latvijas U-20 izlasē, kura 2011.gadā izcīnīja ceļazīmi uz pasaules čempionāta augstāko divīziju junioriem. "Beresņevs ir labs treneris, mazliet viņu pazīstu, taču spēlēju pie viņa sen un tikai vienu turnīru. Arī komandā kādu pusi spēlētāju pazīstu vēl no iepriekšējā čempionāta, taču liela daļa ir jauni, un ar viņiem tikai tagad iepazinos," atzina Girgensons.
Latvijas izlases izredzes viņš vērtēja piesardzīgi, sakot, ka viss būs pašu rokās. "Viss atkarīgs no tā, kā paši spēlēsim, cik daudz atdosim laukumā. Manuprāt, mums ir diezgan laba apakšgrupa, kurā jāuzvar tie, kas ir jāuzvar, kā arī jāmēģina paņemt kādu punktu no lielajiem. Pretiniekus dalīt nevajag, un uzreiz jārāda, ko varam, jo bieži vien lielās komandas sākumā pret tādiem kā mēs mazliet atlaiž, un tad ir iespēja iedot viņiem iekšā," uzskata NHL spēlētājs.
Pēc šīs NHL sezonas Girgensonam beidzas trīs gadu līgums ar Bufalo komandu. Viņš neslēpj, ka jau visas sezonas garumā notikušas pārrunas par jaunu vienošanos, taču tas šobrīd ir viņa aģenta darbs. "Neesmu domājis, vai spēlēšana pasaules čempionātā var ietekmēt jaunā līguma noslēgšanu. Domāju, ja nospēlē labi, tas var tikai palīdzēt. Sarunas notiek lēnām, bet pats tur daudz neiesaistos, tāpēc nezinu, kad varētu tikt panākta vienošanās," Girgensons par nākotni pagaidām ir neziņā.
Viņš nelolo arī lielas cerības par spēlēšanu Pasaules kausa izcīņā Eiropas komandā, jo to, vai tiks iekļauts sastāvā, nevar ietekmēt. "Tas būtu liels gods piedalīties šajā turnīrā, taču es lielas cerības neloloju, kā būs, tā būs, jo tas atkarīgs no trenera, kurš vadīs komandu. Ar aģentu gan esmu runājis par iespēju septembrī piedalīties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Rīgā. Lielāka skaidrība būs, kad turnīrs nāks tuvāk, taču, ja viss sakritīs, kā vajag, es labprāt tajā spēlētu," norādīja Girgensons, piebilstot, ka vienmēr ir gatavs palīdzēt izlasei, ja vien to atļauj veselība.
Šobrīd ar veselību viņam viss ir labākajā kārtībā. "Sezonas beigās bija nelielas mikrotraumiņas, bet tās ātri tika saārstētas. Traumas man gadās, taču tādā stilā, kā es spēlēju, savainojumi būs vienmēr, un es to pieņemu kā hokeja neatņemamu sastāvdaļu. Vienkārši jācer, ka savainojumu būs mazāk," sacīja hokejists.
Komentējot savu un Bufalo vienības sniegumu NHL, Girgensons atzina, ka nav izdevies sezonas sākums. "Beigu daļa bija diezgan laba, taču sākumā, kad bija garāka zaudējumu sērija, par daudz atlaidām. Beigās gan atstarpe no izslēgšanas spēļu zonas nebija tik liela. Sākums nebija viegls, jo komandā bija daudz jaunu spēlētāju, nomainījās treneris, un pagāja laiks, kamēr visi viens pie otra pieradām," viņš stāstīja, atzīstot, ka sezonas sākums komandai pagājis savas spēles meklēšanā.
Pats uzbrucējs ar Sabres galveno treneri Denu Bailsmu sastrādājies labi un nekādas problēmas šajā ziņā nav izjutis.
Pasaules čempionātā Girgensons nebūs vienīgais no Sabres, jo Kanādas izlasi pārstāvēs Raiens O'Reilijs un Sems Reinherts, bet ASV valstsvienībā spēlēs Džeiks Makkeibs un Hadsons Fešings. Tiesa, pret viņiem uzspēlēt Girgensonam vismaz apakšgrupu turnīrā neizdosies, jo Ziemeļamerikas hokejisti spēlēs Sanktpēterburgā. "Žēl, ka nebūsim vienā pilsētā, pret viņiem būtu interesanti uzspēlēt," sacīja Girgensons.
Viņam šis būs trešais pasaules čempionāts karjerā. Debiju uzbrucējs piedzīvoja 2013.gadā Helsinkos, bet gadu vēlāk spēlēja arī Minskā, abos turnīros kopā aizvadot 11 spēles, kurās guva trīs vārtus. Izlasi viņš pārstāvēja arī 2014.gada olimpiskajās spēlēs Sočos, kur piecos mačos izcēlās ar gūtiem vārtiem un rezultatīvu piespēli.
Zīmīgi, ka pirms diviem gadiem Minskā Girgensons spēlēja vienā maiņā ar Juri Štālu, kurš šobrīd jau ir izlases menedžeris.