Kalvītis par iespējamo PČ rīkošanu: Kopā ar Minsku esam vērā ņemams spēks

Jau vēstījām, ka abas puses ceturtdien Minskā parakstīja vienošanos par kopīgu kandidatūru 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanu.

"Hokeja federācijas galvenais uzdevums ir popularizēt hokeju kā sporta veidu. Nekas labāk neiepazīstina mūs iedzīvotājus kā liela mēroga pasākumu rīkošana. Pasaules čempionāts ir tā vieta, kur visi hokeja mīļotāji var redzēt kādas ir tendences sporta veidā. Tāpēc Rīgai kā hokeja pilsētai un Latvijai kā hokeja valstij pasaules čempionāts ir vajadzīgs," sarunā ar Latvijas žurnālistiem teica Kalvītis.

Baltkrievija pasaules čempionāta rīkošanai pieteicās jau pērn 30.augustā. Savukārt 10.janvārī tika iesniegts kopējs pieteikums.

"Nokavējām savu pieteikumu uz 2021.gada čempionāta rīkošanu. Ņemot vērā 2006.gada pieredzi, sapratām, ka labāk čempionātu aizvadīt divās valstīs. Tas ir ekonomisks un izdevīgs modelis. Pirmo reizi tiekoties ar Baltkrievijas Hokeja federācijas (FHRB) vadību, šo jautājumu pārrunājām. Mēneša laikā izdevās pārliecināt Baltkrieviju. Pēc tam jau gatavojām visus dokumentus, lai iesniegtu pieteikumu," atcerējās Kalvītis.

Turnīra kopīgai rīkošanai atbalstu paudusi Latvijas valdība un Rīgas dome, bet no Baltkrievijas puses atbalstu paudis arī valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko.

"Lai varētu šādu iesniegumu iesniegt, arī Latvijas valdība tika iesaistīta šajā procesā. Valdība un Rīgas mērs ir lēmuši par atbalsta sniegšanu. Pirms Jaunā gada visu paspējām sagatavot," atzīmēja Kalvītis.

Rīga kandidēja uz pasaules čempionāta rīkošanu arī 2014.gadā, 2017.gadā (kopā ar Kopenhāgenu) un 2018.gadā.

"Personīgi man jau no paša sākumā bija skaidrs, ka čempionāts jārīko divās valstīts. Savā laikā tika paspiestas rokas starp Dāniju un Latviju par 2017.gada pasaules čempionāta rīkošanu. Diemžēl tas netika realizēts līdz galam. Kļūstot par LHF prezidentu, uzrunāju mūsu tuvākos iespējamos kompanjonus, kādu nav daudz," stāstīja Kalvītis.

Kā atcerējās LHF prezidents, Latvijas puse sarunu procesā ieguldīja smagu darbu.

"FHRB vadība bija ļoti pretimnākoša, līdz ar to mums vajadzēja ieslēgt visus sakarus un prasmes, lai tik īsā laikā panāktu šo rezultātu. Arī Baltkrievijas prezidents uzaicināja Latviju, un mēs esam gandarīti, ka saņēmām šo uzaicinājumu. Tas bija mūsu federācijas darbs. Pasaule ir maza, ir daudz kopīgas paziņas un iespējas risināt privātos jautājumus. Mēs esam pateicīgi, ka mūs pieaicināja piedalīties šajā pietikumā," teica Kalvītis.

Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) par 2021.gada pasaules čempionāta norises vietu lems ikgadējā kongresā šī gada 19.maijā. Februārī abās pilsētās ieradīsies IIHF komisija.

"Ir ļoti daudz darba līdz 19.maijam. Pirmkārt, brauks komisija, kas ir pašsaprotama lieta. Mazāk redzamā daļa ir panākt pozitīvu balsojumu. Darbs ar nacionālajām federācijām, vizītes uz valstīm, kuras balsos. Tāpat arī politiskās vides izmantošana, jo daudzās valstīs šie jautājumu tiek skatīti politiski. Būs saspringti trīs mēneši, lai panāktu pozitīvu balsojumu. Šobrīd kopā ar Minsku esam ļoti vērā ņemams spēks. Šeit ir daudz aspekti, līdzjutēji, mīlestība pret hokeju, infrastruktūra, prestižs un citas lietas. Skaidrs, ka Somija ir hokeja lielvalsts, bet Latvija un Baltkrievija ir hokeja sirds," uzsvēra Kalvītis.

2006.gadā pasaules čempionāts Rīgā norisinājās "Arēnā Rīga" un "Skonto" hallē. Kalvītis jau pirms tam pauda, ka, ja "Arēnai Rīga" būs nepieciešami kādi uzlabojumi, tie tiks veikti.

"Ja mēs ļoti gribētu, tad infrastruktūru sakārtotu. Tomēr domāju, ka visam jābūt ekonomiski pamatotam. Sportā iet uz beigām tas laiks, kad bezjēdzīgi tiek šķiesta nauda. Uz visu jāskatās caur ekonomisko prizmu. Futbols bija pirmais, kas sāka rīkot čempionātus divās valstīs, pēc tam bija basketbols, bet tagad arī hokejs. Ekonomiskajam aspektam ir jābūt ļoti svarīgam," uzsvēra Kalvītis.

Patlaban gan netiekot rēķināts, kādi no čempionāta varētu būt ekonomiskie labumi.

"Neņemos spriest, vai tā ir iespēja nopelnīt. Pasaules čempionāti ir, lai attīstītu hokeju. Piemēram, somi visu peļņu no čempionātiem novirza hokeja attīstībai un viņiem tās naudas pietika vairākiem gadiem. Ja LHF izdosies veiksmīgi noorganizēt čempionātu, mums būs vairāk līdzekļu attīstībai. Tādiem mērķiem jau šie čempionāti ir - hokeja popularizēšanai, lai tas kļūtu arvien populārāks. Un ieguldot pareizi šos līdzekļus, var sasniegt sportiskos rezultātus," skaidroja Kalvītis.

Kalvītis par LHF prezidentu tika ievēlēts oktobra sākumā un nesen apritēja 100 dienas kopš viņa stāšanās amatā.

"Jau šajā laikā ir bijuši ļoti daudz projekti. Nedomāju, ka šis ir lielākais projekts. Ja izdosies dabūt šo čempionātu, tad būs. Protams ir arī citas lietas, izlases trenera meklēšana, junioru čempionāts Kanādā. Godīgi sakot, darbs LHF aizņem tikpat daudz, cik "Latvijas Gāzē". Dzīvē jādara lietas, kas patīk darīt. Domāju, ka LHF jaunajai valdei patīk darīt savu darbu," secināja Kalvītis.

Tiek plānots, ka fināls, spēles par bronzas medaļām un pusfināli norisināsies Minskā. Savukārt Latvija izslēgšanas turnīrā uzņems divus no četriem ceturtdaļfināliem. Minskas grupā jau atvēlēta vieta arī Krievijai, bet Rīgas grupā - Somijai.

Arī šī gada pasaules čempionāts norisināsies divās valstīs, pasaules spēcīgākās komandas uzņemot Vācijas pilsētai Ķelnei un Francijas galvaspilsētai Parīzei.

Nākamā gada pasaules čempionāts norisināsies Dānijas pilsētās Kopenhāgenā un Herningā, 2019.gada meistarsacīkstes notiks Bratislavā un Košicē, Slovākijā, bet gadu vēlāk čempionātu uzņems Šveices pilsētas Cīrihe un Lozanna.

Latvijas valstsvienībā pasaules čempionātā augstākajā divīzijā piedalās kopš 1997.gada. Latvieši pasaules čempionātos trīs reizes spējuši iekļūt labāko septītniekā - 1997., 2004. un 2009.gadā.