"Man ir sajūta, ka Latvijai šis čempionāts nav vajadzīgs, tāpēc pats pieņēmu lēmumu, ka necīnīšos par šīm tiesībām, un jūnijā, kad notiks Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongress, Latvijas kandidatūru atsaukšu," aģentūrai BNS sacīja Lipmans un piebilda, ka viņš vairs nav gatavs vienatnē bez atbalsta cīnīties par rīkošanas tiesību iegūšanu.
"Man vienam tas nav vajadzīgs, tāpēc pieņēmu šādu lēmumu. Jo neviens nevēlas par to runāt, neaicina mani un nevēlas uzklausīt," paskaidroja LHF vadītājs.
Lipmans ir šokēts par valsts attieksmi, ka valsts uzņēmums Latvijas Valsts meži ar dāsnu finansiālo palīdzību atbalstījis privātos basketbola klubus un lielu atbalstu sniedzis Latvijas basketbolam, bet hokejs, kam, viņaprāt, ir krietni lielāki panākumi un nopelni Latvijas vārda nešanā pasaulē un popularizēšanā, ticis ignorēts.
"Man nav saprotams, ka valsts iegulda privātā klubā. Šie klubi nodarbojas ar biznesu, un lai tad paši arī tiek galā. Savukārt mums finansējums arvien tiek samazināts, un situācija ir drausmīga. Hokejs ir gadiem augstu nesis Latvijas vārdu pasaulē, trīs reizes pēc kārtas piedalījies olimpiskajās spēlēs, bet basketbolā tikai vienu reizi sieviešu izlase tur spēlējusi. Vai ir jēga dot naudu privātam basketbola klubam, kurā arvien vairāk un vairāk ir leģionāru, bet rezultāti neuzlabojas. Man šāda rīcība ir šoks, taču tas lieku reizi pierāda vadošo amatpersonu negodīgo attieksmi pret hokeju," uzskata LHF vadītājs.
"Mums atbalstu samazina arvien mazāk un mazāk, un arī hokejistu skaits sāk samazināties, jo arvien vairāk vecāku vairs nav spējīgi vest savus bērnus uz hokeju, kur izmaksas ir ļoti lielas. Mēs zinām, ka tieši no trūcīgākajām ģimenēm nāk talantīgākie bērni, jo bagāto ģimeņu atvasēm ir iespēja izvēlēties, ko darīt, un daudzi savus talantus attīsta citur. Nesaprotu, kāpēc valsts 20 neatkarības gadu laikā tā arī nav spējusi uzcelt kaut vai maziņu ledus halli bez lielām tribīnēm, kas piederētu valstij un kur bērni varētu hokejā un daiļslidošanā trenēties par velti. Tā, piemēram, ir Zviedrijā, Somijā un citviet, kur līdz 16 gadu vecumam par bērnu treniņiem nav jāmaksā. Tikai pēc tam, kad jaunais hokejists sāk spēlēt nopietnā līmenī, par to ir jāmaksā. Mums viss ir uz vecāku un federācijas pleciem," usvēra Lipmans.
Viņš ir ticies ar Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadību, kas situāciju izprot, taču no tā nekas daudz nav mainījies. Savukārt ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli viņš nav ticies, taču ir skeptisks, jo diezin vai tas daudz ko mainītu.
"Ziniet, kādi mums tie ministri, viņi ir tālu no sporta. Arī ar iepriekšējo izglītības ministru [Rolandu Broku] tā arī netikos, lai gan vēlējos izstāstīt un izskaidrot, kādas ir vajadzības un sistēmas trūkumi. Taču viņu vairāk interesēja medības..." par iepriekšējo ministru, kura vadītās ministrijas pārraudzībā ir sports, ironizēja Lipmans.
Atgriežoties pie pasaules čempionāta tēmas, Lipmans arī atzina, ka ar katru gadu arvien grūtāk ir sagatavot spēcīgu un konkurētspējīgu izlasi, jo, izveidojoties Rīgas Dinamo, hokejisti uz spēlēšanu izlasē vairs neraujas.
"Kādreiz viņi bija gatavi darīt visu, lai tikai sevi čempionātā parādītu un tiktu pie kaut vai 1000 eiro labāka līguma. Pašlaik nevienam neko vairs nevajag, viss ir uz vietas, un tepat var labi nopelnīt. Turklāt hokejisti jau nav muļķi, arī viņi taču redz valsts un ierēdņu attieksmi pret hokeju. Viņi taču redz, ka valstij tas nav vajadzīgs" uzskata Lipmans.
Uz 2017.gada pasaules čempionāta rīkošanu bez Latvijas pieteikušās arī Dānija, Francija un Vācija. Līdz šim par galvenajām pretendentēm tika uzskatītas Latvijas un Dānijas kandidatūras. Latvijā pirmo un vienīgo reizi pasaules čempionāts notika 2006.gadā. Dānijā šāda līmeņa turnīrs nav noticis, bet Francijā pēdējo reizi tas risinājās 1968.gadā, kad olimpisko spēļu turnīrs reizē bija arī pasaules čempionāts, savukārt Vācijā pasaules labākās hokeja izlases tikās salīdzinoši nesen – 2010.gadā.
Zināms, ka 2012. un 2013.gadā pasaules hokeja čempionātu kopīgi rīkos Zviedrija un Somija, 2014.gadā rīkotāju gods paredzēts Baltkrievijai, 2015.gadā organizatoru pienākumus uzņemsies Čehija, bet 2016.gadā – Krievija. 2017 .gada pasaules čempionāta rīkotāju paredzēts izvēlēties IIHF kongresā Stokholmā 2013.gadā.