Aģentūra LETA jau ziņoja, ka svētdien par pasaules čempioni otro gadu pēc kārtas tika kronēta Zviedrija, kas Kopenhāgenā ar 3:2 pēcspēles metienu sērijā pieveica Šveici. Tikmēr ASV izlase guva bronzu, jo ar 4:1 pārspēja Kanādu.
Savukārt Latvijas izlase pasaules čempionātu noslēdza ceturtdaļfinālā, kad ar 2:3 cienīgā mačā piekāpās nākamajiem čempioniem zviedriem.
Turnīra noslēgumā statistikā visvairāk izcēlies Merzļikins, kurš starp saviem amata brāļiem bija ceturtais atvairīto metienu procentā (94,04%) un piektais vidēji mačā ielaistajos vārtus (1,50). Abos rādītājos pirmajā vietā tikmēr bija Zviedrijas vārtsargs Andešs Nilsons - 95,40% un 1,09 ielaistas ripas vidēji spēlē. Arī pasaules čempionāta rīkotāju vērtējumā viņš tika nosaukts par turnīra labāko vārtsargu.
Nevienā citā statistikas rādītājā kāds no Latvijas nav tik augstā vietā. Dalītā 14.vietā starp turnīra labākajiem snaiperiem bija uzbrucējs Rūdolfs Balcers, kurš debijas pasaules čempionātā pretinieku vārtos raidīja četras ripas un vēl ar divām rezultatīvām piespēlēm viņš bija Latvijas valstsvienības rezultatīvākais hokejists.
Tikmēr labākais snaiperis čempionātā ar deviņiem vārtiem bija soms Sebastians Aho, lai gan viņa pārstāvētā izlase cieta neveiksmi jau ceturtdaļfinālā, kamēr rezultatīvākais ar astoņiem vārtiem un 12 rezultatīvām piespēlēm bija bronzu ieguvušais amerikānis Patriks Keins.
Savukārt Andris Džeriņš uzvarēja 74 no 133 iemetieniem, kas procentuāli (55,64%) ir 16.labākais rādītājs, turklāt viņš ar desmit soda minūtēm ieņēma dalītu 20.vietu nedisciplinētāko spēlētāju sarakstā.
Komandu vērtējumā Latvijas hokeja izlasei bija sliktākais vairākums, jo tā vārtus guva tikai trijos no 26 gadījumiem (11,54%), turklāt to apsteidz augstāko divīziju pametusī Dienvidkoreja (11,76%).
Labākā vairākuma izmantotāja šajā pasaules čempionātā bija čempione Zviedrija, kas realizēja 12 no 32 gadījumiem (37,5%).
Tikmēr mazākuma neitralizēšanā Latvijas komanda bija devītā labākā, jo izturēja 14 no 19 mazākumiem (73,68), kamēr pirmajā vietā esošā Somija mazākumā ielaida tikai trīs vārtus no 25 gadījumiem (88%). Savukārt septītajā vietā Latvijas izlase bija atvairīto metienu rādītājā (91,08%), kamēr līdere ar 94,88% bija Zviedrija.
Šajās planētas meistarsacīkstēs Latvijai bijusi desmitā labākā metienu realizācija, jo gūti 18 vārti no 196 metieniem (9,18%), bet līdere ar 14,65% bija Somija (40 no 273).
Latvijai šajā pasaules čempionātā bija desmitās apmeklētākās spēles, jo astoņus tās mačus kopumā noraudzījās 60 310 skatītāji jeb vidēji 7538 apmeklētāji cīņā. Labākā apmeklētība bija Zviedrijai, kuras spēles vidēji apmeklēja 11 384 cilvēki.
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā spēlēja pirmo reizi kopš 2009.gada.